Ko Tu dari zaļajā ceturtdienā? Vai zini, kāpēc ir šāda īpaša diena? Nē? Lasām kopā un uzzinām, kas slēpjas zem šīs dienas un vārda!
“Es jums dodu jaunu komandu: mīliet viens otru. Kā es jūs esmu mīlējis, tā arī jums ir jāmīl viens otram. ” /Jēzus/
Kas ir Zaļā ceturtdiena?
Daudzviet Zaļā ceturtdiena tiek dēvēta arī par Lielo ceturtdienu vai Svēto ceturtdienu.
Kristiešiem visā pasaulē Zaļā ceturtdiena ir Svētā vakarēdiena radīšanas diena, tāpēc ļaudis ar īpašu degsmi iet pie dievgalda. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts. Šajā dienā cilvēki necenšas uzsvērt savu lielumu un bezgrēcību – tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks.
Kāpēc tieši Zaļā ceturtdiena?
Neviens īsti nezina kā radies Zaļās ceturtdienas nosaukums, bet ir pieņēmumi. Zaļā ir cerības krāsa. Šajā dienā agrāk bija grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti Baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām.
Anglijā monarhs izplata mazus naudas naudas līdzekļus vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kas izvēlēti katra gada dievkalpojumam. Anglijas karalis Džons lielajā ceturtdienā nabadzīgajiem vīriešiem dāvāja apģērbus, nažus, pārtiku un citas dāvanas saskaņā ar Kristus mandātu mīlēt citus.
Vācieši, kuri šo dienu dēvē par Gründonnerstag jeb “Zaļo ceturtdienu”, no kā arī mēs esam aizņēmuši šīs dienas nosaukumu, ēd zaļos dārzeņus, īpaši spinātus. Asociācija ar zaļo var rasties no zaļu zaru dāvināšanas grēku nožēlotājiem vai no veco vācu vārdu sajaukšanas, kas nozīmē “zaļš” (grun) un “raudāt” (greinen).
Senlatviešu Zaļā ceturtdiena
Zaļā ceturtdiena ir izteikti kristīga tradīcija, kuras nosaukums nav saistīts ar senām tradīcijām, kad latvieši atzīmēja pavasara saulgriežus, saistot tos ar saules atgriešanos ticējumiem, kas saistīti ar šo dienu, latviešu folklorā atrodami diezgan daudz.
Piemēram, jau no seniem laikiem valda uzskats, ka šajā dienā nedrīkst mājās nest no lauka vai meža nevienu zaļo augu, citādi čūskas nāks mājā. Ja nu tomēr kāds koks nests mājās, tad tā skaidas bijis jāatsviež mežā atpakaļ. Šis ticējums tik spēcīgi iesakņojies mūsu tautas zemapziņā, ka daudzviet tiek ievērots arī mūsdienās.
Cits ticējums apgalvo, ka Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jo tad visu gadu tā būšot tīra un arī mušas nenākšot istabā. Būtu arī vēlams istabas puķes stādīt tieši šajā dienā, jo tad tās labi ziedēšot.
Savukārt, tiem, kas vēlas labu, tārpu nesaēstu, ābolu ražu rudenī, ceturtdienā visas ābeles jāizpurina un to zaros jāsakarina mazi vilnas dzijas kamolīši.
Ceturtdienas nakts ir bīstama labiem ļaudīm, jo tieši tad apkārt lidinoties raganas, burvji un citi ļaunie gari, kas piebur dažādas slimības vai nolād. Pasargāties no tiem varot, ja ceturtdienas vakarā sasien sava apavu pāra kurpju šņores kopā un sasietos apavus pakar pie krāsns. Arī apskriešana apkārt mājai ceturtdienas rītā varot pasargāt to no ļaunuma visa gada garumā.
Taču, ja ir kāds drosmīgais, kas nebaidās satikties ar ļaunumu vaigu vaigā, tad naktī no Zaļās ceturtdienas uz Lielo Piektdienu jādodas uz krustcelēm, kur varot velnu redzēt.
Iespējams, ka Zaļajā ceturtdienā dzimušie var drošāk doties nakts gaitās, jo tieši viņiem piemītot pārdabiskas spējas. Bet, varbūt, ka tieši viņi ir tie, kas Zaļās ceturtdienas naktīs lidinās virs mūsu mājām?
Arī mūsdienās ir palikuši aizguvumi no Senlatviešiem. Zaļā ceturtdienā neko dzīvu un zaļu neaiztiek un nenes mājās. Stāda puķītes. Cenšas vilkt zaļo krāsu,
Kāda ir tava Zaļā ceturtdiena? Raksti komentārā.
