Mēs mīlam svētkus, jo tie tiešām vieno cilvēkus. Lieldienas ir pirmais skaistais notikums pavasarī. Bet vai Tu patiesībā zini, kāpēc ir Lieldienas un mēs tās svinam? Lasām kopā un uzzinām šī maģiskā svētku patiesību.
Kas ir Lieldienas?
Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituāliem mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību un veicināt tās svētību. Kristiešiem šis ir Kristus krustā sišanas un augšāmcelšanās laiks.
Mūsdienās kristīgo Lieldienu tradīcijas ir savijušās ar latviskajām. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Pūpolsvētdiena, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Klusā sestdiena.
Šobrīd, Lieldienas saistās ar ģimeniskiem svētkiem. Kad kopā tiek krāsots olas; zaķi paslēpuši priekš bērniem dāvanas; maltītes kopā baudīšana. Dažu senu tradīciju ievērošana, kā šūpošanās, olu ripināšana, apdāvināšana utt.
Lieldienas Latvijā mums ir svētku dienas, kas ir atzīmētas kā brīvdienas. Šogad, 2021. gadā, Lieldienu laiks sākas no 2. aprīļa līdz 5. aprīlim.
Kāpēc katru gadu Lieldienas ir citā datumā?
Agrāk Lieldienas, tika svinētas saskaņā ar Saules gada kalendāru, tāpēc latvieši Lieldienas svinēja, iestājoties astronomiskajam pavasarim. Šī iemesla dēļ Lieldienas katru gadu iekrīt citā datumā, laika posmā no marta līdz aprīlim. Arī svētku nosaukums – Liel-dienas – izsaka šī notikuma būtību un jēgu, proti, to, ka diena ir kļuvusi lielāka par nakti.
Kristiešu Lieldienu laiks ir tieši atkarīgs no Saules un Mēness kalendāra. Ja senlatvieši Lieldienas svinēja līdz ar pavasara iestāšanos, tad pēc kristietības nostiprināšanās tās tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas iestājies pēc astronomiskā pavasara iestāšanās vai tās laikā.
Olas simbols
Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Viena no populārākajām tradīcijām ir krāsot olas; mainīties ar citiem; tās dāvināt un piedalīties olu kaujās.
Dabīgās olu krāsvielas
- Sīpolu mizas. Vārīt olas sīpolu mizās, no 30 min. līdz pat 1 h. Olas sanāks no spilgti sarkanas līdz tumši sarkanai krāsai.
- Kurkums. Pievienot karstam ūdenim kurkumu, lai sanāktu dzeltenīga krāsa.
- Biešu sula. Lai iegūtu rozīgu, lillīgu efektu, iemērc vārītas olas biešu sulā, vai arī vāri to sulā.
- Vijolītes. Pievieno karstam ūdenim vijolītes uz ļaut ievilkties visu nakti. Pēc tam pievieno citrona sulu, tad var iegūsiet lavandas krāsu.
- Sarkano kāpostu galvas. Paņem sarkano kāpostu galviņas, sīki sakapā, iebērt katlā, pievienot klāt ūdenu un galda etiķa. Ļaut ievilkties visu nakti, lai iegūtu piesātinātu zilu toni.
- Spināti. Novārot olas kopā ar spinātiem, var iegūt zaļu nokrāsu.
- Vīnogu sula. Turi olas vīnogu sulā, lai iegūtu violetīgu toni.
- Mellenes un dzērvenes. Lai iegūtu maigi rozā un gaiši zilus toņus, olu čaumalas jāierīvē ar saujiņu mellenēm vai dzērvenēm.
- Kafija. Novāri olas ūdenī, kam pievienoti kafija, lai iegūtu brūnganu toni.
- Rīsi un sīpolu mizas. Olas jāapviļā sausos rīsos, jāietin marlē un jāvāra sīpolu mizās.
- Aveņu zari. Tumši sarkanu toni var iegūt, olas krāsojot aveņu zaros.
- Aroniju sula. Violetu toni var iegūt vārot aroniju sulā, olai klāt var pietīt veselas aronijas.
- Kumelīšu novārījums. Dzelteno toni olas iegūst, vārot stiprā kumelīšu novārījumā. Līdzīgu toni dos jauno struteņu lapas, kliņģerīšu, arī ķimeņu vai seleriju sēklās.
- Bērzu lapas. Ja olas vāra bērzu lapās, pirts slotās vai siena gružos, tad olas kļūst zaļā krāsā.
- Alksnis. Alkšņu pumpuros un mizā vārītas olas kļūst brūnas.
- Karkadē un zaļā tēja. Sarkanas olas var iegūt, krāsojot Karkadē tējā. Ja tējas ūdenī nebūs daudz, olas var izdoties spocīgi pelēkas. Pelēcīgs rezultāts būs arī, ja krāsosi olas zaļajā tējā.
- Malta pipari. Gaiši brūnas olas.
- Karijs. Dzeltenas olas.
- Safrāns. Saulaini dzeltenas olas.
- Persilāde. Gaiši zaļas olas.
- Čili pulveris Sarkanbrūnas olas.
Ieteikumi olu krāsošanai
- Lai olu čaulām krāsa labāk turētos klāt, ūdenim, kurā olas vāra, pievieno sāli, kafijas biezumus vai etiķi.
- Ja vēlas, lai olas spīd, kad tās ir nokrāsotas un gatavas likt uz galda, tās var apziest eļļu.
- Krāsošanai vislabāk piemērotas brūnās olas, jo to čaula ir stiprāka. Taču baltas olas, var labāk uzsūkt krāsu.
- Interesantus rakstus un zīmējumus var iegūt pie olas pietinot lapiņas, puķītes. Kā arī var pats izgriezt no papīra vai kartona, tādu zīmējumu kā vēlies. Rakstus var iegūt arī vienkārši aptinot diegu ap olām.
- Jo ilgāk olas vārā, savā izvēlētajā veidā, jo labāk.
- Materiālus, garšvielas, ogas, tējas utt., droši var jaukt kopā un veidot sev pārsteigumu. Jo raibāk, jo taču labāk!
- Gan ūdenī, gan pie olām var tīt un likt klāt visus iepriekšminētos materiālus, lai ir izteiksmīgāka krāsa.
Lieldienu ēdieni
Lieldienās ēdieniem ir jābūt apaļiem, saules simboliku attēlojošiem. Piemēram, olas, zirņi, keksi, rauši utt. Ieskaties Gatavo.com Lieldienu ēdienu receptēs, kuriem ēdieniem noteikti ir jābūt uz svētku galda.
Pankūku kūka ar apelsīniem un krēmu
Lieldienu ticējumi
- Olas nedrīkst ēst bez sāls, savādāk vasarā daudz melos.
- Ja ola labi lobās, augs labi lini un būs viegli tos kult.
- Lieldienu rītā agri jāceļas, tad visu gadu būs možums.
- Lieldienās daudz jāšūpojas, tad vasarā odi nekodīs.
- Lieldienās jāsitas ar olām – kuram stiprākā ola, tas būs ilgākais dzīvotājs.
- Lieldienās galdā jāliek arī zirņi, jo tie nesot bagātību.
- Lieldienās jāvēro laiks – pēc tā var spriest par gaidāmo vasaru.
- Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
- Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā lēni un līgojoties nozied linu druva.
- Ja Lieldienās līst lietus, tad tas līs katrā svētdienā līdz Vasarsvētkiem.
- Lai būtu skaists un čakls, tad Lieldienas rītā ar saules lēktu ir jāiet strautā mazgāties.
Priecīgus svētkus!
