“Nevajag baidīties zaudēt; tas ir sports. Vienu dienu jūs uzvarat; citu dienu zaudējat. Protams, visi vēlas būt labākie. Tas ir normāli. Par to, arī ir sports. Tāpēc es mīlu to. “
/Oksana Baiul/
Olimpiskajās spēlēs vissvarīgākais ir nevis uzvarēt, bet gan piedalīties, tāpat kā dzīvē vissvarīgākais ir nevis triumfs, bet gan cīņa. Būtiskākais ir nevis uzvarēt, bet gan ar godu cīnīties un prast zaudēt ar godu. Tā vismaz ir rakstīsi Olimpiskajā ticības apliecībā.
Kā Tev liekas? Galvenais ir piedalīties?
Ko tur daudz, vai esi gatavs vasaras lielākajam notikuma, 32. Vasaras Olimpiskajām spēlēm, kas norisināsies Japānas galvaspilsētā Tokijā no 2021. gada 23. jūlija līdz 8. augustam.
Šajā rakstā apskatīsim, kas ir Olimpiskās spēles; to vēsturi; simbolu nozīmi un latviešu panākumus Olimpiskajās spēlēs.
Kas ir Olimpiskās spēles?
Olimpiskās spēles ir starptautisks sporta festivāls, kas notiek reizi četros gados. Ir gan vasaras spēles, gan ziemas olimpiskās spēles. Tūkstošiem sportistu no visas pasaules piedalās dažādās sacensībās. Olimpiskās spēles tiek uzskatītas par pasaules nozīmīgākajām sporta sacensībām, kurās piedalās vairāk nekā 200 valstis.
Olimpisko spēļu vēsture
Olimpisko spēļu vēsture aizsākās pirms vairākiem tūkstošiem gadu. To izcelsme ir Olimpiešu spēlēs, kas notika Senās Grieķijas Olimpijas apgabalā, Zeva svētnīcā. Lai gan pastāv dažas teorijas par tā sākotnējiem mērķiem, ka spēles ir sākušās kā mākslas un sporta festivāls dievu pielūgšanai.
Olimpisko spēļu izcelsmi apklāj noslēpumi un leģendas; viens no populārākajiem mītiem – Hēraklu un viņa tēvu Zevu identificē kā spēļu pirmcēlājus. Saskaņā ar leģendu, tieši Hērakls vispirms nosauca spēles par “olimpiskajām spēlēm” un izveidoja paradumu tās rīkot ik pēc četriem gadiem. Tiek arī uzskatīts, kad Hērakls pabeidza divpadsmit darbus, viņš par godu Zevam uzcēla Olimpisko stadionu. Pēc tā pabeigšanas viņš gāja taisnā līnijā 200 soļus un šo distanci nosauca par “stadionu”, kas vēlāk kļuva par distances vienību.
Seno olimpiāžu visplašāk pieņemtais sākuma datums ir 776. gads pirms mūsu ēras; tas ir balstīts uz uzrakstiem, kas atrasti Olimpijā.
Olimpiādei bija fundamentāla reliģiska nozīme, godinot gan Zevu (kura slavenā Fidijasa statuja stāvēja viņa templī Olimpijā), gan Pelopu, dievišķo varoni un mītisko Olimpijas karali. Pelops bija slavens ar savām ratu sacīkstēm kopā ar Pizatis karali Oenomausu. Pasākumu uzvarētājus apbrīnoja un iemūžināja dzejoļos un statujās. Spēles notika ik pēc četriem gadiem, un šo periodu, kas pazīstams kā olimpiāde, grieķi izmantoja kā vienu no laika mērvienībām. Spēles bija daļa no cikla, kas pazīstams kā Panhellenic Games, kas ietvēra Pythian spēles, Nemean spēles un Isthmian spēles.
Galvenokārt arī šo spēļu mērķis bija parādīt, kurš ir varenāks un pārāks par citiem, spēlēs piedalījās gan zemnieki, gan augstākas kārtas cilvēki un pat dievi.
Mūsdienu Olimpiskās spēles
Pēc vairāgu gadu seno olimpisko spēļu prombūtnes, 19 gs. beigās pasākums tika atsākts, pateicoties franču pedagoga barona Pjēra de Kubertēna pūlēm. 1894. gadā viņa priekšlikums atdzīvināt olimpiskās spēles tika vienbalsīgi apstiprināts Starptautiskajā kongresā Parīzē, un pēc diviem gadiem pirmās olimpiskās spēles notika Atēnās, Grieķijā.
Pirmās vasaras olimpiskās spēles, notika jau 1896. gadā Atēnās, Panathenaic stadionā. Spēles pulcēja 14 nācijas un 241 sportistu, kas piedalījās 43 sacensībās.
Grieķijas amatpersonas un sabiedrība bija sajūsmā par olimpisko spēļu rīkošanas pieredzi. Šajā sajūtā dalījās daudzi sportisti, kuri pat pieprasīja, lai Atēnas būtu pastāvīgā olimpisko spēļu pilsēta. SOK paredzēja nākamajām spēlēm pāriet uz dažādām pasaules pilsētām. Otrās olimpiādes notika Parīzē.
21. gadsimta spēles
Vasaras olimpiskās spēles ir izaugušas no 241 dalībnieka, kas pārstāvēja 14 valstis 1896. gadā, līdz vairāk nekā 11 200 dalībniekiem, kas pārstāvēja 207 valstis. Ziemas olimpisko spēļu darbības joma un mērogs ir mazāks; piemēram, Phjončhana 2018. gadā uzņēma 2922 sportistus no 92 valstīm. Lielākā daļa sportistu un amatpersonu visu laiku ir izvietoti olimpiskajā ciematā. Šis izmitināšanas centrs ir paredzēts kā patstāvīga māja visiem olimpiskajiem dalībniekiem, un tajā ir kafejnīcas, veselības klīnikas un reliģiskās izpausmes vietas.
Vasaras Olimpiskās spēles
Vasaras olimpiskās spēles ir nozīmīgs starptautisks vairāku sporta veidu pasākums, kas parasti notiek reizi četros gados. Spēles pirmo reizi notika 1896. gadā Atēnās, Grieķijā, un pēdējās tās notika 2016. gadā Riodežaneiro, Brazīlijā.
Ziemas olimpiskās spēles tika izveidotas, pateicoties panākumiem vasaras olimpiskajās spēlēs.
Vasaras Olimpisko spēļu apjoms ir paliecinājies no 42 sacensību pasākumu programmas, kurā piedalījās mazāk nekā 250 vīriešu konkurenti no 14 valstīm 1896. gadā, līdz 306 sacensībām, kurās piedalījās 11 238 dalībnieki (6 179 vīrieši, 5 059 sievietes) no 206 valstīm 2016. gadā.
Vasaras olimpiskās spēles ir rīkotas kopumā 19 valstis. Spēles notika 4 reizes ASV (1904., 1932., 1984. un 1996. gadā), 3 reizes Lielbritānijā (1908., 1948. un 2012. gadā), 2 reizes Grieķijā (1896. un 2004. gadā), Francijā (1900. un 2004. gadā). 1924), Vācijā (1936 un 1972) un Austrālijā (1956 un 2000) un 1 reizi Zviedrijā (1912), Beļģijā (1920), Nīderlandē (1928), Somijā (1952), Itālijā (1960), Japānā (1964) ), Meksikā (1968), Kanādā (1976), Padomju Savienība (1980), Dienvidkorejā (1988), Spānija (1992), Ķīnā (2008) un Brazīlijā (2016).
Japānai, vajadzēt rīkot 2020. gada vasaras olimpiskās spēles, taču COVID-19 pandēmijas dēļ pārcēla uz 2021. gadu.
2024. gada Vasaras Olimpiskās spēles notiks Parīzē, Francijā trešo reizi, tieši simts gadus pēc pilsētas pēdējām vasaras olimpiskajām spēlēm 1924. Gadā.
Vasaras Olimpisko spēļu sporti
Vasaras olimpisko spēļu programmā ir iekļauti 28 sporta veidi.
Vieglatlētika, peldēšana, paukošana un mākslinieciskā vingrošana ir vienīgie vasaras sporta veidi, kas nekad nav bijuši prom no olimpiskās programmas.
Pašreizējie olimpiskie sporta veidi, piemēram, badmintons, basketbols un volejbols, pirmo reizi programmu kā paraugsportu, un vēlāk tie kļuva par pilnvērtīgiem olimpiskajiem sporta veidiem.
Olimpiskos sporta veidus pārvalda starptautiskas sporta federācijas (IF), kuras SOK ir atzinusi par šo sporta veidu globālajiem pārraugiem.
SOK 2004. gada oktobrī un novembrī izveidoja Olimpiskās programmas komisiju, kuras uzdevums ir pārskatīt olimpiskajā programmā iekļautos sporta veidus un visus sporta veidus, kas nav atzīti par olimpiskajiem.
Mērķis ir sistemātiski izmantot olimpisko programmu izveidi katram spēļu svinīgajam pasākumam. Komisija formulēja septiņus kritērijus, lai spriestu, vai sporta veids ir jāiekļauj olimpiskajā programmā. Sporta kritēriji: vēsture un tradīcijas, universālums, sporta popularitāte, tēls, sportistu veselība, sportu regulējošās Starptautiskās federācijas attīstība un sporta veida turēšanas izmaksas.
Ziemas Olimpiskās spēles
Spēles notika ik pēc četriem gadiem no 1924. līdz 1936. gadam, kuras 1940. un 1944. gadā pārtrauca Otrais pasaules karš, un tās atsāka 1948. gadā. Līdz 1992. gadam vasaras olimpiskās spēles un ziemas olimpiskās spēles notika tajā pašā gadā, un saskaņā ar SOK 1986. gada lēmumu vasaras olimpiskās spēles un ziemas olimpiskās spēles izvietot atsevišķos četru gadu ciklos, mainoties pāra skaitam, nākamās ziemas olimpiskās spēles pēc 1992. gada notika 1994. gadā.
Ziemas olimpiskās spēles tika izveidotas, lai piedāvātu sniega un ledus sporta veidus, kurus vasaras spēles laikā loģistiski nebija iespējams sarīkot. 1921. gada Olimpiskajā kongresā Lozannā tika nolemts rīkot ziemas olimpisko spēļu versiju. Ziemas sporta nedēļa (faktiski tās bija 11 dienas) notika 1924. gadā Šamonī, Francijā, saistībā ar Parīzes spēlēm, kas notika trīs mēnešus vēlāk; šis notikums kļuva par pirmajām Ziemas Olimpiskajām spēlēm.
Sākotnējie bija tikai pieci ziemas olimpiskie sporta veidi un tie tika sadalīti deviņās disciplīnās. Bija šādi sporta veidi: bobslejs, kērlings, ledus hokejs, slēpošana un slidošana.
Ziemas olimpiskās spēles ir attīstījušās kopš to pirmsākumiem. Ir pievienoti sporta veidi un disciplīnas, un daži no tiem, piemēram, kalnu slēpošana, kamaniņu sports, šorttreka ātrslidošana, brīvā stila slēpošana, skelets un snovbords, ir nopelnījuši pastāvīgu vietu olimpiskajā programmā.
Ziemas olimpiskās spēles trīs kontinentos ir rīkojušas divpadsmit valstis. Tās notika 4 reizes ASV (1932., 1960., 1980. un 2002. gadā), 3 reizes Francijā (1924., 1968. un 1992. gadā) un 2 reizes Austrijā (1964. un 1976. gadā), Kanādā (1988. un 2010. gadā), Japāna (1972 un 1998), Itālija (1956 un 2006), Norvēģija (1952 un 1994) un Šveice (1928 un 1948). Arī ziemas olimpiskās spēles ir rīkotas tikai 1 reizi Vācijā (1936), Dienvidslāvijā (1984), Krievijā (2014) un Dienvidkorejā (2018).
24 Ziemas Olimpiskās spēles notiks 2022. gadā, Pekinā (Ķīnā).
Olimpisko spēļu simboli
- Olimpiskais simbols, ko mēs zinām un parasti saucam par Olimpiskajiem gredzeniem/riņķiem, sastāv no pieciem savstarpēji saistītiem riņķiem. Tas apzīmē piecu apdzīvoto kontinentu (Āfrikas, Amerikas, Āzijas, Eiropas un Okeānijas) vienotību.
Riņķu krāsu nozīme – zila, dzeltena, melna, zaļa un sarkana. Šīs krāsas tika izvēlētas, jo katras tautas nacionālajā karogā ir/bija vismaz viena no tām. Karogs tika izveidots 1914. gadā, bet pirmo reizi plīvoja tikai 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Antverpenē, Beļģijā. Kopš tā laika tas ir pacelts katrās spēļu svinībās.
- Olimpisko spēļu sauklis – Citius, Altius, Fortius, – latīņu valodas izteicienu, kas nozīmē “Ātrāk, augstāk, stiprāk”, 1894. gadā ierosināja Pjērs de Kubertēns, un tas ir oficiālais sauklis kopš 1924. gada.
- Vēl viens Olimpisko spēļu simbols ir Mūžīgā uguns. Olimpiskā uguns tiek iedegta Hera templī Olimpijā ceremonijā, kas atspoguļo sengrieķu rituālus.
Rituāla norise: Izpildītāja – sieviete, kas darbojas kā priesteriene, kurai pievienojas desmit sieviešu kārtas sievietes kā Vestal Jaunavas, aizdedzina lāpu, ievietojot to paraboliskajā spogulī, kas fokusē saules starus; pēc tam viņa aizdedzina pirmā stafetes nesēja lāpu, tādējādi aizsākot olimpiskās lāpas stafeti, kas liesmu nesīs uz uzņēmējas pilsētas olimpisko stadionu, kur tai ir svarīga loma atklāšanas ceremonijā. Lai gan liesma ir olimpiskais simbols kopš 1928. gada, lāpas stafete tika ieviesta tikai 1936. gada vasaras spēlēs, lai popularizētu Trešo reihu.
- Olimpiskais talismans, dzīvnieka vai cilvēka figūra, kas pārstāv uzņēmējas valsts kultūras mantojumu, tika ieviests 1968. gadā. Tam ir bijusi svarīga loma spēles identitātes veicināšanā kopš 1980. gada vasaras olimpiskajām spēlēm, kad padomju lācēns Miša sasniedza starptautisku zvaigzni.
32 Vasaras Olimpiskās spēles
2020. gada vasaras olimpiskās spēles jeb XXXII olimpiskās spēles, plašāk pazīstamas arī kā Tokija 2020, būs trīsdesmit otrās vasaras olimpiskās spēles. Tās notiks Japānas galvaspilsētā Tokijā no 2021. gada 23. jūlija līdz 8. augustam, bet atsevišķi notikumi norisināsies jau no 21. jūlija. Sākotnēji spēles bija paredzēts aizvadīt no 2020. gada 24. jūlija līdz 9. augustam, taču COVID-19 pandēmijas dēļ 2020. gada martā tika pieņemts lēmums spēles pārcelt gadu vēlāk. Neskatoties uz pārcelšanu, spēles saglabāja nosaukumā gadskaitli 2020.
Šajās olimpiskajās spēlēs būs 339 notikumi 33 dažādos sporta veidos, aptverot 50 disciplīnas. Līdztekus jauniem sporta veidiem (karatē, klinšu kāpšana, sērfings un skeitbordings), kas tiks ieviesti Tokijā, pastāvošo sporta veidu starpā būs arī piecpadsmit jaunas disciplīnas un notikumi, tostarp 3×3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā. Olimpisko spēļu programmā ir atkal iekļauts arī beisbols un softbols.
Latvija Olimpiskajās spēlēs
Pirmās spēles, kurās Latvija piedalījās, bija 1924. gada Šamonī ziemas olimpiskajās spēles, nedaudz vēlāk tā arī pirmo reizi startēja vasaras olimpiskajās spēlēs, kuras norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīze. Līdz 1940. gadam, kad Latviju okupēja Padomju Savienība, tā piedalījās visās vasaras olimpiskajās spēlēs un gandrīz visās ziemas olimpiskajās spēlēs, izņemot 1932. gada Leikplesidas olimpiskās spēles. Pēc Latvijas okupācijas lielākā daļa sportistu startēja Padomju Savienības sastāvā (1952 — 1988). Atsevišķi sportisti, kuri bija devušies trimdā startēja arī citu valstu komandās. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvija atkal olimpiskajās spēlēs startēja kā neatkarīga valsts. Pirmās šādas spēles bija 1992. gada Lillehammeres ziemas olimpiskās spēles, tajā pašā gadā tā arī atkal startēja vasaras olimpiskajās spēlēs, kas šoreiz norisinājās Barselonā. Kopš 1992. gada tā ir piedalījusies pilnīgi visās ziemas un vasaras olimpiskajās spēlēs.
Līdz šim Latvija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 28 olimpiskās medaļas (4 zelta, 14 sudraba un 10 bronzas). No 28 medaļām 19 medaļas ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs un 9 medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs. No vasaras olimpiskajām spēlēm Latvijai visveiksmīgākās bija 2004. gada Atēnu spēles, kad tā izcīnīja 4 olimpiskās medaļas, visas sudraba. Savukārt no ziemas olimpiskajām spēlēm visveiksmīgākās līdz šim ir 2014. gada Soču spēles. Periodā no 1924. gada līdz 1936. gadam Latvija bija izcīnījusi medaļas tikai vasaras olimpiskajās spēlēs. Pirmo ziemas olimpisko spēļu medaļu tā izcīnīja tikai 2006. gada Turīnas spēlēs.
Latvija olimpiskās medaļas ir izcīnījusi 10 vasaras un 3 ziemas olimpiskajos sporta veidos. Visvairāk, piecas medaļas ir izcīnītas vieglatlētikā, taču riteņbraukšana ir vienīgais sporta veids, kur ir izcīnītas divas zelta medaļas. Bez riteņbraukšanas zelta medaļas ir izcīnītas arī vingrošanā un bobslejā. BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs ir vienīgas Latvijas sportists ar divām zelta olimpiskajām medaļām.
Medaļas, ko Latvijas sportisti ir izcīnījuši, esot Padomju Savienības komandas sastāvā, netiek ieskaitītas Latvijas medaļu kopskaitā.
