Interesanti

Lielie kapi: parks vai kapi?

parks

Pasaulites ikdienas gaitas, bieži vien ved cauri Lielajiem kapiem. Pasaulitei gan tos vairāk patīk dēvēt par parku, par neaprakstāmu arhitektūras un kultūras mantojumu.
Vai esi gatavs pastaigai? Ieiesim Lielo kapu teritorijā un izzināsim to kopā.

Kas ir Lielie kapi?

Lielie kapi – Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6636 — Dārzu un parku ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālām celtnēm.  kas atrodas Rīgā, starp Brīvības, Mēness, Miera un Klijāna ielām. Vēsturiski Lielo kapu daļa ir arī Pokrova kapi. To teritorija ir 22 hektāri. Kapos apglabāti vairāki desmiti tūkstošu, galvenokārt vācbaltu, rīdzinieku, saglabājušies daudzi mākslinieciski kapu pieminekļi.

Kā tie radās?

Kapi tika izveidotie 18. gadsimtā, Krievijas impērijas laikā, kad nācās apglabāt daudzus mirušos, kas slimoja ar Buboņa mēri. Vēlāk kapos tika iedalītas atsevišķas teritorijas lielākajām pilsētas draudzēm. Pašus kapus, pa īstam atzina un atklāja 1773. gada 7. maijā.

19. gadsimtā, kapus sāka labiekārtot un veidot sistēmu, lai kapu kopiņas atrastos noteiktās vietās un secībās. Apkārt kapiem, kas tolaik bija 36 hektāri, tika aplikt apkārt žogs.

Izveidojoties Latvijai, Lielie kapi pamazām zaudēja savu elitāro statusu, jo šo funkciju sāka pildīt 1913. gadā izveidotie Rīgas Meža kapi. 
Laika gaitā, laika maiņai un kariem, Lielie kapi cieta, tos izpostīja, izzaga un kļuva nesakopti. Tie tika slēgti 1969. gadā.

Lielie kapi top par memoriālo parku

1967. gadā uzsāka parka projektēšanu un izveidošanu. Tika ierīkoti jauni celiņi, izjaucot iepriekšējo klasicisma stila plānojumu, un atjaunota neliela daļa no kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem.

Lielo kapu izpēti un apzināšanu uzsāka Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Latvijas PSR Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskā padome, Rundāles pils muzejs un Zinātniskā restaurēšanas projektēšanas konstruktora birojs. Darba rezultātā tika fiksēti 108 mākslas un vēstures pieminekļi.

1969. gada 23. aprīlī, tika nolemts likvidēt daļu Lielo kapu teritorijas starp Miera, Kluso, Klijānu ielām un Pērnavas ielas loku un izveidot šajā teritorijā Memoriālo parku “Lielie kapi” 34 hektāru platībā.

Līdz ar Senču ielas izveidošanu, Lielos kapus sadalīja divās daļās. Ielu izbūvēja pāri apbedījumiem, novācot tikai kapakmeņus.

1975. gada 17. septembrī, Lielajos kapos ietilpa, 114 vēstures un 195 mākslas pieminekļi, kuri tika ņemti valsts aizsardzībā kā vietējas nozīmes un uzskaites grupas pieminekļi.

1979. gadā tika noasfaltēts celiņu tīkls, ierīkots parka izgaismojums. Tuvējām rūpnīcām tika uzdots regulāri iesaistīt strādniekus kapu uzkopšanas talkās.

1986.—1987. gadā tika veikti restaurēšanas darbi, kad kosmētiski tika izremontētas vairākas kapličas, atjaunoja zvanu torni un metālkalumu vērtnes Rindu kapličās u.c.

Pēdējais lielais vandālisma vilnis Lielos kapus skāra pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad vēl pēdējās vara un bronzas pieminekļu daļas izzaga krāsaino metālu vācēji. Arī vēl mūsdienās, Lielo kapu pieminekļi, celtnes, tiek atjaunotas, centieni saglabāt vēl nelielu daļu no kultūras pieminekļiem.

Ko var apskatīt lielajos kapos?

Rīgas Evaņģēliski Luteriskā Augšāmcelšanās baznīcu

Agrākos laikos, tā tika uzskatīta par vienu no skaistākajām Eiropas šāda veida celtnēm. Līdz 60 gadiem te notikuši dievkalpojumi. Pēc tam dievnams draudzei atņemts, izdemolēts un sabrucis. Tika savākti līdzekļi un dievnamu atkal atjaunoja, ko redzam šodien.

Zemdega veidotais plastiskais piemineklis

Sākotnēji, tas tikai veidots Raiņa kapavietai, bet pēcāk atzīts par mazu. Tagad tas grezno Grašu-Klinklāvu dzimtas kapavietu.

Tautas atmodas darbinieku memoriāli

Tas tika izveidots par godu Dainu tēva Krišjāņa Barona 150 gadu jubilejai. Nelielas mūra sieniņas ierobežots, taisnstūra laukums iekļauj latviešu pirmās nacionālās atmodas darbinieku Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra un Friča Brīvzemnieka kapavietas ar pieminekļiem.

Memoriālās tēlniecības fragmentu depozīts

Sarkanā ķieģeļu siena.1969. gadā, Lielo kapu rekonstrukcijas laikā atrastās detaļas un nezaudētu vērtīgus pieminekļus, sarkanajā ķieģeļu sienā, iebūvēja vērtīgas plāksnes, dzimtu ģerboņus, ciļņus un citus elementus, bet blakus sienai novietoti atsevišķi tēlnieciski, bagāti obeliski un stēlas.

Rindu kapličas

Celtas 18. gadsimtā. Šīs kapličas, kas līdzinās arī mūsdienās dienvidzemēs – Itālijā, Spānijā un Portugālē – redzētajām, bijušas gan slavenajai Zilajai gvardei, gan varenajām rīdzinieku dzimtām. Līdz mūsdienām saglabājušās to fasādes ar dažādiem uzrakstiem, ģerboņiem un citām nozīmīgām detaļām.

“Lāčplēsis” autora Andreja Pumpura piemineklis

Pieminekļa apakšā attēlots nāves miegā iemidzis Lāčplēsis – tautas brīvības un spēka simbols. Raupjajā virsmā nojaušams atlētisks varoņa stāvs, bet tās augšdaļā atveidots dzejnieka portrets. 20. gadsimta 70.–80. gadu mijā, rekonstruējot Lielos kapus, noārdot lielāko daļu vēsturisko apbedījumu, pie Pumpura kapa pieminekļa izveidoja ceremoniju un atpūtas laukumu.

Rīgas galvenā inženiera piemineklis

Rīgas galvenā inženiera Ādolfa Agtes, kas ir autors gan kanāla tiltiņiem, gan citām būvēm, piemineklis un atdusas vieta.

Rīgas mēru pieminekļi

Šajos kapos atdusas pieci Rīgas mēri.
Džordža Armitsteda un Ludviga Vilhelma Kerkoviusa pieminekļi un kapa vietas.

Slavenāko pasniedzēju un zinātnieku atdusas vietas

Piemēram, Nobela prēmijas laureāta, vācbaltu ķīmiķa rīdzinieka Vilhelma Ostvalda, latviešu valodas gramatikas pamatlicēja Kārļa Mīlenbaha un citu kapi. Te ir arī lielākā Latvijas mecenāta Rīgas namsaimnieka Kristapa Morberga atdusas vieta. 

Juku gados izpostīts, bet tagad granītā atjaunots arī piemineklis vienai no trim Lāčplēša kara ordeņa kavalierēm – Elzai Žiglevicai, kuras varonība attēlota arī filmā “Rīgas sargi”.

Šobrīd varam baudīt, Lielo kapu vai Memoriālā parka, savdabīgo burvību!

Komentāri

Populārākie Raksti

Uz augšu