Kas var būt labāks par klusumu un būšanu kopā ar sevi un savam domām. Izbaudi klusumu, kad tas ir atļauts, ja varētu tā teikt, oficiāli.
“Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība! Tikai Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums, es gan netikšu satricināts! Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs! Uzticieties Viņam arvienu, visi ļaudis, izkratiet Viņa priekšā savas sirdis! Dievs ir mūsu patvērums” / Psalmi 62:6-9/
Kas ir Klusā sestdiena?
Klusā sestdiena ir diena, kad Jēzus dusēja kapā. Jēzus kapam tika aizvelts liels akmens priekšā. Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Neskan ērģeles un klusē zvani. Viss ir kluss, jo tā ir sēru diena. Tāpēc arī šo dienu sauc par kluso sestdienu.
Kā jau zināms, Kristietiskās tradīcijas ir mijušās kopā ar senlatviesu ticējumiem, tāpēc pārejie, kas nav kristieši, šajā diena cenšas arī ieturēt mieru un klusumu un iedegt svecīti par sev tuvajiem un Jēzu.
Ko dara Klusajā sestdienā?
Šajā dienā ir svetīšanas, kas notiek no rīta – ūdens un maizes svētīšana. Ticīgie cenšas pēc senas tradīcijas svētītās oglītes no ugunskura, kur svētīta uguns, aiznest uz mājām, lai tādējādi izrādītu cieņu ugunij un nestu svētību mājas pavardam.
Tautas tradīcijā bija noteikts, ka līdz uguns iesvētei Klusajā sestdienā gani un pieguļnieki nedrīkstēja iekurt ugunskurus.
Svēto ūdeni ticīgie rūpīgi uzglabā visu gadu un lieto dažādos gadījumos. Daudzās zemēs tūlīt pēc ūdens svētīšanas notiek Kristības sakramenta izdale. Pēc kristības kristāmie tiek ietērpti baltā tērpā un rokā tiem iedod degošu lampu. Pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki
Kā reliģiski vēl dēvē Kluso sestdienu
Austrumu pareizticība
Austrumu pareizticībā šo dienu, kas pazīstama kā Svētā un Lielā sestdiena, sauc arī par Lielo sabatu, jo tieši šajā dienā Kristus fiziski “atpūtās” kapā. Bet tiek uzskatīts arī, ka tieši šajā dienā viņš garā veica Elles mocīšanu un uzcēlās uz paradīzi, atbrīvojot tos, kas bija turēti gūstā.
Austrumu pareizticība
Koptu, Etiopijas un Eritrejas pareizticīgo baznīcās šī diena ir pazīstama kā Priecīgā sestdiena, citādi saukta par gaismas un prieka nakti. Tā ir pazīstama kā Labās Ziņas sestdiena vai Evaņģēlija sestdiena Sīrijas baznīcā, kas ir arī diena, kurā Sīrijas kristieši atceras aizgājušos.
Rietumu tradīcijas
Rietumu tradīcijās šo dienu parasti sauc par Lielo sestdienu, kaut arī Morāvijas baznīcā dienu sauc par Lielo sabatu, un Anglikāņu kopībā lūgšanu grāmatā šo dienu sauc par Lieldienu vakaru. Katoļu tradīcijās Vissvētākajai Jaunavai Marijai kā Sāpju Dievmātei šajā dienā piešķir nosaukumu Vienības Dievmāte, atsaucoties uz viņas mierinājumu un skumjām pēc nāves.
Iededz svecīti un esi klusumā. Sagaidi svētkus patīkami!
Priecīgas Lieldienas!
.
