Halloween ir svētki, kad varam ļauties nedaudz tumšākajai, ekspresīvākajai dzīves pusei un ēst daudz konfekšu. Šī diena ir jautra, nedaudz biedējoši un notiek viss kaut kas, izņemot nopietnība. Tomēr vēsturiski svētki bija reliģiska rakstura un ārkārtīgi nozīmīgi to cilvēku kultūrai, kuri tos svinēja.
Mūsdienās daudzās valstis Helloween svin 31. Oktobrī, ieskaitot Latviju.
Arī es maziņa būdama kopā ar draugiem pārģērbušies par mošķiem devāmies pie kaimiņu durvīm. To laiku atceros ar smaidu uz lūpām. Citi lika pateikt joku, lai dabūtu saldumus. Vajadzēja kārtīgi raksturot savu tērpu. Konfekšu vietā tika doti ābolīši, konfekšu kastes, dzērieni, kukurūzu bundžiņas un pat nauda.
Balsojām par labāko tērpu, kas balvā ieguva “konfektes”, kuras īsti nevarēja uz visiem sadalīt.
Šajā rakstā apskatīsim, kas ir Halloween; tā vēsturi; tradīcijas; Halloween Latvijā un citās valstīs.
Ko nozīmē vārds “Halloween”?
Halloween burtiski nozīmē “svētīts vakars”(angļu valodā – “holy evening”), un agrāk Eiropas svinētājiem tas bija pazīstams kā Visu svēto vakars. Visu Svēto priekšvakars (31. oktobris) un Visu svēto diena (1. novembris) godināja svētos.
Visu svēto dienas svinības sauca arī par All-hallows jeb All-hallowmas (no vidusangļu valodas Alholowmesse, kas nozīmē Visu svēto diena), un nakti pirms tās, tradicionālo Samhaina nakti ķeltu reliģijā, sāka saukt par All-Hallows Eva un, visbeidzot, Halloween.
Halloween vēsture
Visu svēto diena sākās ar agrīno kristietību. 8. gadsimtā pāvests Gregorijs III pārcēla Visu mocekļu dienas svētkus no 13. maija uz 1. novembri un pārvērta to par Visu svēto dienu. Pēc tam, 1000. gadā p.m.ē., katoļu baznīca 2. novembrī pievienoja Visu dvēseļu dienu (kas vērsta uz lūgšanu par mirušajiem). Iepriekšējais vakars vēlāk tika saukts par Visu svēto vakaru… un pēc tam par Halloween.
Tajā laikā tā bija reliģiska diena, kas ļoti maz atgādināja mūsdienu svētkus. Vārds “Halloween” un svētki, kā mēs to svinam šodien, kļuva populāri tikai ap 1745. gadu.
…..
Halloween pirmsākumi meklējami senajā Ķeltu festivālā “Samhain”. Ķelti, kas dzīvoja pirms 2000 gadiem, galvenokārt apgabalā, kas tagad ir Īrija, Apvienotā Karaliste un Francijas ziemeļi, savu jauno gadu svinēja 1. novembrī.
Šī diena iezīmēja vasaras beigas un ražas novākšanu un tumšās, aukstās ziemas sākumu – gada laiku, kas bieži bija saistīts ar cilvēka nāvi. Ķelti uzskatīja, ka naktī pirms jaunā gada robeža starp dzīvo un mirušo pasaulēm kļūst neskaidra. Naktī uz 31. oktobri viņi svinēja “Samhain”, kad tika uzskatīts, ka mirušo spoki atgriežas uz zemes.
Papildus tam, lai radītu nepatikšanas un kaitētu labībai, ķelti domāja, ka citu pasaules garu klātbūtne atvieglo druīdiem jeb ķeltu priesteriem prognozēt nākotni. Cilvēkiem, kuri ir pilnībā atkarīgi no nestabilās dabas pasaules, šie pravietojumi bija nozīmīgs mierinājuma avots garajā, tumšajā ziemā.
Lai pieminētu šo notikumu, druīdi uzcēla milzīgus svētus ugunskurus, kur cilvēki pulcējās, lai dedzinātu labību un dzīvniekus kā upurus ķeltu dievībām. Svētku laikā ķelti valkāja kostīmus, kas parasti sastāv no dzīvnieku galvām un ādām, un mēģināja pareģot viens otra likteni.
……
Līdz 43. gadam Romas impērija bija iekarojusi lielāko daļu ķeltu teritorijas. 400 gadu laikā, kad viņi valdīja pār ķeltu zemi, divi romiešu izcelsmes svētki tika apvienoti ar tradicionālajiem ķeltu svētkiem “Samhain”.
Pirmā bija “Feralia” – diena oktobra beigās, kad romieši tradicionāli pieminēja mirušo nāvi. Otrajā dienā tika godināta romiešu augļu un koku dieviete “Pomona. Pomonas simbols ir ābols, un šo svinību iekļaušana Samhainā, iespējams, izskaidro “Ābolu bobbing” tradīciju, kas tiek praktizēta šodien Halloween.
Kā radās Halloween, kas ir šodien?
Šajā jaunajā dīvainajā kontekstā amerikāņi pieņēma ķeltu ģērbšanās tradīciju un pārveidoja tos par to, ko mēs tagad pazīstam. Līdz šai dienai daži dievbijīgi cilvēki ir stingri pret 31. oktobra svinēšanu kā kaut ko citu kā reliģisku dienu.
Halloween svētki bija saistīti ar rudens svētkiem un svinīgiem publiskiem pasākumiem, dziedāšanu un dejošanu, spoku stāstiem un palaidnībām. Bet tikai 19. gadsimta otrajā pusē Halloween patiešām kļuva populārs ASV.
20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā Halloween arvien vairāk pievērsās komercialitātei un peļņai.
Saldumus vai izjokosim
Visbiedējošākie bērnu tērpi, kas no durvīm līdz durvīm lūdz konfektes, iespējams, ir vissenākā Halloween tradīcija. Šī tradīcija ir tieši saistīta ar to, ko sauc par slēpšanos, jo tas slēpjas no ļaunajiem gariem. Frāze “saldumi vai joks” ir domāta, lai jocīgi nobiedētu māju īpašniekus, lai viņi dāvinātu kārumus vai mazas rotaļlietas.
Halloween mūsdienu tradīcijas
Šobrīd mēs Halloween svinam kā joku un pārģērbšanos dienu.
- Pirmkārt, galvenā Helloween lieta ir pārģērbiet par citu tēlu – tas var būt briesmonītis, mīļākais multeņu vai filmu varonis. Kāds simbol; dievība, cita persona utt.
- Otrkārt, iet konfekšu medībās. Jaunāki bērni iet pie kaimiņiem prasīt konfektes ar frāzi “saldumus vai izjokosim.”
- Vecāku cilvēku vidū ir populāri veidot Halloween ballītes, kur, protams, ir jābūt pārģērbušies par kaut ko. Vakara gaitā balso par labāko tērpu utt.
- Citi izvēlas šo dienu pavadīt mājās ar tuvākajiem cilvēkiem, skatīties Halloween filmas un baudīt nopirktos saldumus.
- Un, protams, ķirbja grebšana.
- Citiem patīk stāstīt šausmu stāstus, lai radītu atmosfēru.
- Izrotā arī savas mājas ar dažādiem dekoriem, kā skeletiem, ķirbjiem, spokiem utt.
Ķirbja grebšana
Nepārprotami, kad tuvojas Halloween laiks, visur var manīt ķirbjus. Un Halloween ķirbju grebšana ir neatņemama tradīcija.
Šo tradīciju ieviesuši īri 20. gadsimta sākumā.
Ķirbja grebšanas tradīcijas pamatā ir īru leģenda par kādu vīru vārdā Džeks, kurš aizrāvies ar pamatīgu uzdzīvi un apmāts arī pašu velnu. Savu dvēseli viņš paturējis, taču vīra grēki bijuši tik lieli, ka viņš neticis uzņemts arī debesīs. Tā nu viņš visu mūžību esot spiests klīst pa ēnainām un tumšām vietām uz zemes. Lai atrastu ceļu tumsā, viņam bijusi atļauta tikai viena oglīte, kuru viņš ievietojis izgrebtā rācenī. Leģenda citu nokrāsu ieguvusi ASV, kur rāceņa vietā figurē izgrebts ķirbis.
Halloween Latvijā
Tika uzskatīts, ka, beidzoties gaišajam gadalaikam un tuvojoties ziemai, robeža starp īsto un mistisko pasauli kļūst īpaši plāna un Visu svēto dienas priekšvakarā pār zemi valdot viss mistiskais. Arī Latvijā miglas un ēnu pārņemtie rudens vakari līdz pat šim brīdim zināmi kā veļu laiks.
Lai gan Latvija ir arī pārņēmusi Halloween svinēšanu un šajā dienā dara iepriekš pieminētas lietas. Nevar aizmirst par senlatviešu tradīcijām un veļu laiku.
Mirušo dvēseļu mielošana notiek četras nedēļas – no Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Šo laiku sauc par veļu laiku, zemliku jeb Dieva dienām.
Vairāk par Veļu laiku lasi šeit>>
Kā Halloween svin citviet pasaulē
- Haiti: Haiti šajā dienā svin budistu svētkus jeb Senču dienu, kurā tiek veidoti altāri mirušajiem, izmantojot augļus, fotogrāfijas. Cilvēki, godinot mirušo aizvadītās dzīves, dzer čili rumu.
- Meksika: Meksikā 3 dienas, sākot no 31. oktobra, svin “El Dia de los Muertos” jeb mirušo dienu. Tajā tiek godināti aizgājušie draugi, radi, senči. Pilsētās tiek rīkotas parādes, iedzīvotāji pārģērbjas par skeletiem, bet ģimenes mājās veido altārus saviem mirušajiem radiniekiem, kur novieto saldumus, ūdeni, puķes, fotogrāfijas un radinieku iecienītākos ēdienus. 2. novembrī ģimenes locekļi dodas kopīgā piknikā, kurā atceras par aizgājušajiem.
- Īrija: Īrijā Helovīna laikā tiek cepts kēkss “barm brack”, kura ēdāji 31. oktobrī spēj paredzēt nākotnes notikumus. Kēksa gatavošanas laikā tajā tiek ieceptas monētas, žagari, auduma gabali.
- Austrija: Šajā laikā veselu nedēļu kādā telpā tiek atstāta ieslēgta gaisma, kā arī tiek izlikta svaiga maize un ūdens izsalkušajiem gariem.
- Kambodža: Šajā laikā mirušo garus godina, tempļos novietojot rīsus un pupiņas, ko ietin banānu lapās.
“Maģija patiešām ir ļoti vienkārša, viss, kas Tev jādara, ievēlēties kaut ko un pēc tam ļaut sev to iegūt.”
Aggie Cromwell, filma – Halloweentown (1998)
