Sākoties maijam, tas nozīmē, ka vasara ir tepat aiz stūra. Maija pirmā nedēļa ir brīvdienu un svētku nedēļa, kad var ieplānot lielāku atpūtu.
Vai Tu zini, kāpēc mums ir brīvdienas maija dienās, kas tajās ir tik īpašs?
Šajā rakstā apskatīšu, kas ir tik svarīgs noticies 1. un 4. maijā, ka Latvijas valsts ir nopelnījusi brīvdienas.
Kas ir 1. un 4. maijs?
1. maijs ir Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un arī Darba svētki, kas starptautiski ir zināmi arī kā darbinieku solidaritātes diena.
Starpcitu, 2004. gadā, 1. maijā Latvija kļuva arī par Eiropas Savienības dalībvalsti.
4. maijs ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena un oficiālā brīvdiena Latvijā.
Citi šajās dienās izvēlas pavadīt ar ģimeni, uzkopt piemājas pagalmu un baudīt kopā vakariņas.
Vai Tu svini šos svētkus?
Šogad, 2021. gadā, 1. maijs iekrīt sestdienā un 4. maijs otrdienā. Tā kā 1. maijs iekrīt brīvdienā, tad mums ir brīva pirmdiena – 3. maijs. Un tas nozīmē, ka mums sanāk 4 brīvdienas pēc kārtas. Tomēr šī brīviena būs jāatrādā 8. maijā, lai varētu izbaudīt šo prieku.
Satversmes sapulces sasaukšanas diena
1. maijā pirmoreiz tika sasaukta Latvijas Republikas Satversmes sapulce, kas izstrādāja un 1922. gadā pieņēma valsts pamatlikumu — Satversmi, kura nosaka katra mūsu valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības — tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, darbu utt.Satversmes sapulce tika izveidota uz vēlēšanu pamata, ievēlot 150 deputātus.
Par Satversmes sapulces priekšsēdētāju kļuva Jānis Čakste, viņš pildīja arī Valsts prezidenta funkcijas.
Satversmes sapulces uzdevumos bija:
- radīt valsts iekārtu,
- radīt stabilu finanšu sistēmu,
- izveidot valsts pārvaldes iestādes,
- izveidot tiesu sistēmu,
- pieņemt valsts konstitūciju,
- sagatavot pamatu pirmajām Saeimas vēlēšanām,
- pieņemt valsts simbolus – himnu, karogu, ģerboni,
- veikt agrāro reformu.
Satversmes sapulce darbojās divarpus gadus līdz 1922. gada 7. novembrim, kad likumdevēja funkcijas sāka 1. Saeima.
1920. gada 1. maijā Satversmes sapulce sanāca uz savu pirmo sēdi pēc vēlēšanām, kuras notika 17. un 18.aprīlī, raisot neierasti plašu vēlētāju atsaucību. Nobalsot devās 85 procenti balsstiesīgo jeb 677 084 cilvēku. Visplašāko vēlētāju atbalstu guva sociāldemokrāti, iegūstot 57 mandātus no kopumā 150 deputātu vietām. Otrā vietā ar 26 vietām ierindojās Latviešu zemnieku savienība.
Satversmes sapulces uzdevums bija “radīt valsts iekārtu ilgam laikam, varbūt daudzām paaudzēm”. Salīdzinoši īsā laikā bija jāizstrādā un jāpieņem valsts konstitūcija, jāsagatavo pamats pirmajām Saeimas vēlēšanām, jāpieņem valsts simboli: himna, karogs, ģerbonis.
Sevišķi nozīmīgs uzdevums bija agrārā reforma, ko gaidīja tūkstošiem latviešu, lolojot seno sapni par savu stūrīti zemes, kura līdz šim piederējusi nīstajiem vāciešiem.
Satversmes sapulces uzdevumos ietilpa arī radīt stabilu finanšu sistēmu, valsts pārvaldes iestādes, izveidot tiesu sistēmu. Līdztekus likumdošanas darbam bija jāpanāk Latvijas starptautiskā atzīšana un jāvienojas ar kaimiņvalstīm par valsts robežām. Par Satversmes sapulces priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti, kurš pildīja arī Valsts prezidenta funkcijas. 1920. gada 27. maijā Satversmes sapulce pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsti. Tajā noteica, ka Latvija ir neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu, kuras pamatā ir tautvaldības princips.
Darba svētki
Darba svētki, starptautiski zināmi kā Starptautiskā strādnieku diena, ir strādnieku svētki.
Ik gadu Darba svētki tiek atzīmēti 80 pasaules valstīs, un šajā dienā arī tiek aktualizēti mūsdienu darba ņēmējiem nozīmīgi jautājumi.
Darba svētku nozīme un ietekme uz sabiedrību
Sākotnēji pasaulē Darba diena ietvēra lielu sociālo nozīmi un došanos demonstrācijās, lai cīnītos par darbinieku tiesībām. Tomēr komunistiskie un sociālistiskie režīmi šai dienai radīja negatīvu konotāciju. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc daļā valstu Darba svētkos vairs nenotiek pasākumi uzmanības pievēršanai strādnieku tiesībām un darba apstākļiem.
Otrs iemesls varētu būt strādnieku darba apstākļu uzlabošanās. Tādējādi svētku dienas norise laika gaitā mainījās – protestus, demonstrācijas ar skaļiem lozungiem un prasībām risināt problēmas nomainīja miermīlīgas parādes, zuda to politiskais asums, tā vietā vairāk ienākot svinēšanas elementam.
Nedemokrātiskajās komunistiskajās valstīs (piemēram, Padomju Savienība, Ķīnas Tautas Republika, KTDR) Darba svētkos noteiktām sabiedrības grupām bija aktīvi jāpiedalās. Šie svētki simbolizēja režīmu un ideoloģiju, bet ir zaudējuši savu sākotnējo būtību – iestāšanos par strādājošo darba apstākļu uzlabošanu.
Arī okupētajā Latvijā 1. maijs bija politiski svētki, kas, tāpat kā visā Padomju Savienībā, norisinājās pēc vienota scenārija un saskaņā ar PSRS radītajām ideoloģiskajām tradīcijām. Iesaistot dažādu nozaru darbiniekus plašā masu pasākumā, varas mērķis bija demonstrēt sabiedrības un pastāvošā režīma saskaņu, valsts spēku un attīstību. Darba svētki tika atzīmēti visos līmeņos – lai gan vērienīgākie notikumi notika Rīgā, arī citās apdzīvotās vietās tika plānota svētku programma, kas sastāvēja, piemēram, no svinīga referāta par starptautiskajiem darbļaužu svētkiem, koncerta un dejām kultūras namā, vai darbļaužu mītiņa un tematiska kino skatīšanās.
Cilvēkiem ir atšķirīga pieredze un atmiņas par to, cik (ne)obligāta bija dalība gājienos un citos 1. maija pasākumos un kāda bija proporcija starp pienākumu un patiesu prieku tajos piedalīties. 1989. gada 1. maija gājienā jau bija iespēja publiski nest Latvijas karogu, kā to ar saviļņojumu darījuši rūpnīcas VEF darbinieki.
Padomju gados 1. maijs tika iedzīvināts fabriku, kolhozu nosaukumos (piemēram, apavu ražotne “1.maijs” Rīgā, kolhozi Vaidavā, Palsmanē, Mērsragā u. c.). Mūsdienās Latvijā 1. maija ielas ir vismaz 13 apdzīvotās vietās, Varakļānos un Skrundā ir 1. maija laukums, savukārt Ogrē – 1. maija gatve.
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
31 gadu atpakaļ, 1990. gada 4. maijā desmitiem tūkstoši cilvēku pulcējās Rīgas centrā pie toreizējās Augstākās padomes nama, kurā šodien atrodas Latvijas Republikas Saeima. Todien izšķīrās Latvijas liktenis- pirmo reizi pēc padomju okupācijas sākuma demokrātiskā veidā ievēlētais Latvijas parlaments lēma par mūsu valsts neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Daudzi no ārā stāvošajiem Augstākās padomes sēdi klausījās no mājām līdzi paņemtajos radio uztvērējos, deputātu balsošanas laikā skaļi skaitot līdzi par valsts neatkarību atdotajās balsīs.
1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
1990. gada 4. maijā demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā LPSR Augstākā padome, paužot tautas gribu, pieņem deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tādējādi tiek atjaunota Latvijas Republika, daļēji spēkā stājas 1922. gada Satversme un sākas pārejas periods līdz pilnīgai valsts neatkarības atjaunošanai. Milzīga loma Latvijas neatkarības atjaunošanā bija arī trimdas latviešu darbībai ārvalstīs.
“Sargājiet savu valsti, izkopiet to, jo zināt – ja nebūs Latvijas, nebūsit arī jūs”
Jānis Čakste
