Čau, manā kārtējā bloga rakstā. Esmu priecīga, ka man ir Tev ko stāstīt un rādīt. Vēl pirms mēneša likās, ka mans ikgadējais draugu ceļojums uz ārzemēm nenotiks. Protams, tas nedaudz apbēdināja, bet jāizzina ir arī Latvija, un tajā ir daudz ko redzēt. Taču viss izvērtās pa visam citādāk.
Būt ceļā, tas nozīmē būt kustībā!
Šoreiz mans bloga raksts ir par ceļojumu uz Poliju, no Rīgas līdz Mikolajki.
Vai esi gatavs nonākt ar mani Polijā?
Šajā laikā, kad ceļošana ir apgrūtināta, likās, ka vasarā nebūs draugu brauciens uz ārvalstīm. Bet tomēr viss notikās.
Kā jau var noprast, es to nosaukšu, nu jau, par tradīciju, cenšamies neliels draugu loks katru gadu doties vasarā nelielos ceļojumos. Lietuva un Igaunija jau ir apskatīta.
Šoreiz izvēlējāmies Poliju. Laiks šoreiz gan bija ierobežots – mūsu rīcībā bija vien trīs dienas. Tomēr tas netraucēja baudīt fantastisko nedēļas nogali.
Jāpiemin, ka dodoties šajos draugu braucienos, nav svarīga valsts vai pilsēta, kurā esmu. Man ir svarīgi pavadīt laiku ar draugiem un krāt jaunas atmiņas. Ir tak superīgi, ka divas patīkamas lietas var apvienot.
Dodamies ceļā uz Poliju
Dodamies ceļā uz Augustow
Bija 6. augusts. Ceļojums sākās Rīgā, ap plkst. 12:30. Mūsu transports bija astoņvietīgs busiņš. Busiņu īrējām, lai varētu visi atrasties vienā transportā un pavadīt laiku kopā, jo ceļš bija tāls.
Braucot uz Poliju, šķērsojām Lietuvu. Jāatcerās, ka citās valstīs ir savi Covid noteikumi. Lietuva pieprasa aizpildīt savu covidpass, šeit būs links uz to: https://keleiviams.nvsc.lt/en/form.
Mūsu ceļojuma galamērķis bija Mikolajki. Ceļojumu sadalījām, un pirmās dienas, pirmais galapunkts bija Augustow. Augustow ir pilsēta Polijā, kas atrodas aptuveni 6 stundu attālumā no Rīgas.
Bijām rezervējuši Booking.com viesnīcas numuriņus – “Pod Beczką”. Pa ceļam uz Augustow, nekur īsti neapstājāmies, vienīgi kādā bendzīntankā. Sākumā brauciens bija saulains, tad visu vakaru lietais. Tomēr lietus mūs īsti nebiedēja.
Iebraucot Augustow, noparkojām mašīnu bezmaksas stāvietā netālu no naktsmītnes. Tad devāmies nolikt mantas savos numuriņos un uzvilkt ko siltāku. Un bija beidzot laiks kārtīgi paēst. Augustow nosauktu par aptūtas pilsētu, blakus ezeriem, upēm. Līdz ar to arī ēšanas iespējas bija visai plašas.
Izvēlējāmies restorānu, kas bija diez gan pārpildīts, tomēr ar patīkamu atmosfēru. Tā kā bijām visai liels bars, 7 cilvēki, daudzās vietās nācās rūpīgi izvēlēties, kur iet paēst un kā spēsim apsēsties pie galdiem, lai mums būtu ērti.
Pirmajam vakaram par labu izvēlei nāca restorāns, kas bija netālu no viesnīcas. Ārpusē ar skaisti izgaismotu terasi. Restorāna nosaukumu diemžēl nemācēšu nosaukt, bet šeit ir adrese – Nadrzeczna 1A, 16-300 Augustów, Polija.
Ārā smidzināja lietus, bija visai drēgns, jo nebijām kārtīgi ēduši, tāpēc galdiņu izvēlējāmies iekšpusē. Ēdienu izvēle nebija liela, toties dzērieni bija daudz un garšīgi. Ēdiens nebija negaršīgs, bet nekas īpašs, liekas arī cenas neatbilstoši kvalitātei. Es šeit neieteiktu iet ēst, bet gan nobaudīt kādu gardu kokteili un atmosfēru. Protams, ēdiens, vienmēr ir gaumes jautājums.
……
Paēduši, sasiluši, devāmies apskatīt pilsētu. Ārā vēl joprojām nedaudz smidzināja, liekas grādu ziņā bijā kādi 17°C, bet man džemperītī bija visai silti.
Augustow man atstāja ļoti labu iespaidu. Daudz ūdeniņi, viesnīcas, izklaides iespējas. Nosauktu to par kūrorta pilsētu, līdzīga Jūrmalai.
Tur kur mēs palikām, blakus atrados ezeri un upes – Necko ezers un Sajno ezers, kurus apvieno Nettas upe, un tās kanāli. Gar šiem ūdeņiem ir blakus uztaisītas noasfaltētas gājēju un velo taciņas, izveidotas pludmales, restorāni. Respektīvi, staigā, izvēlies savai gaumei atbilstošu vietu, apsēdies, vēro ūdeņus un malko vīnu – ko vairāk vakara stundā var vēlēties.
Mēs gan pēc vakariņām īsti nekur neapsēdāmies, bet izvelējāmies izstaigāt nelielu daliņu no izveidotās promonādes. Pēc tam devāmies uz viesnīcas numuriņu nedaudz atvilkt elpu. Tad izdomājām nedaudz izbaudīt nakts dzīvi. Jāsaka, ka bija darba dienas vakars, un viss vērās ciet 24:00. Paspējām ieiet bārā, kas bija izveidots Padomju laiku stilā – tādi tipa bāriņi Polijā esot 25.
Augustow
Augustova (poļu: Augustów) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz dienvidiem no Suvalkiem. Uz ziemeļaustrumiem no pilsētas atrodas liels meža masīvs — 1600 km2 lielā Augustovas gārša (Puszcza Augustowska). Caur pilsētu XIX gadsimtā izveidots Augustovas kanāls, kas savieno Vislas un Nemunas upes.
Rakstos pirmoreiz minēta 1496. gadā, bet pilsētas tiesības 1557. gadā tai piešķīra Sigismunds II Augusts, no kura arī ir radies pilsētas nosaukums.
Augustow – pilsēta, ko ieskauj 9 ezeri un plašais Augustowas pirmatnējais mežs. Ūdens galvaspilsēta Polijas ziemeļaustrumos, tā ir ideāla vieta kajaku rallijam, burāšanai, kuģiem, katamarānam vai gondolām. Šeit aktīvi var pavadīt laiku skrējēji, riteņbraucēji, zirgu braucēji vai nūjošanas cienītāji.
Gleznainās ainavas, tīrais gaiss, ūdens un relaksējoši priežu-egļu meži, neskarta daba un laipni vietējie. 2014. gadā Augustava tika godināta ar titulu “Polijas jaukākā pilsēta“.
Dodamies ceļā uz Mikolajki
Mazs komentārs par pašām naktsmītnēm. Es gulēju trīsvietīgā numuriņā – katram sava gulta. Istabiņā bija duša, TV un ledusskapis. Numuriņš nekas īpašs. Gulēšanai nekāda vaina. Cena, aptuveni, bija 25 eur. Toties draugiem, bija divvietīgi numuriņi, ar divvietīgu gultu. Citiem ar lielākām ekstrām, citiem mazākām. Lokācija viensīcai laba, visas nepieciešamās vietas dažu soļu attālumā.
Bija 7. augusts. Savu rītu sāku salīdzinoši agri, ap 7:00. Ar dzīvesbiedru vēlējos divatā pabaudīt vēl pēdējo reizi Augustow mazās ieliņas un veikalus. Tomēr par nožēlu, tiešām bijām par agru augšā un pilsēta vēl nebija modusies. Knapi atradām vietu, kur nopirkt rīta kafiju līdzņemšanai. Laiks arī baigi nelutināja, vieglītēm lija lietus.
Jau pirms tam zinājām, ka vēlamies visi izbraukt ar kuģīti pa Augustow ūdeņiem. Tāpēc, kad sagaidījām pārējos ceļa biedrus, devāmies meklēt, kur varam noīrēt kuģīti.
Mums palaimējās – kuģītis mums bija vieniem pašiem. Jutāmies diez gan īpaši. Viss mums pašiem. Lietus arī rimās, saule aiz mākoņiem jau arī varējām manīt. Atlika baudīt.
Brauciens ilga 1,30 h. Laiks paskrēja ātri. Sākumā braucām pa plašiem ūdeņiem, tad ķļuva šaurāk. Sajūta bija, ka braucam pa Amazones džuņļiem. Kuģītī bija uzstādītas tumbiņas, kas izdeva dažādas dzīvnieku skaņas, tas palīdzēja tiešām vairāk izjust dabu.
Ceļā….
Laiks bija doties uz mūsu ilgi gaidīto gala mērķi – Mikolajki.
Pa ceļām iebraucām divos skatu torņos, kas atradās blakus. No tiem pavērās skati uz ezeriem. Par vienu skatu torni bija jāmaskā, taču piemirsies cik, cena bija ļoti simboliska, līdz 10 zlotiem.
“Lookout – Sniardwy”, adrese – Folwark Luknajno, 11-730 Luknajno, Poland).
Es neteikšu, ka skatu torņi ir tā lieta, kura noteikti Tev ir jāapskata, bet, ja ir laiks, un pa ceļam, tad var iebraukt. Bet nekas īpašs tur baigi nebija. Mūsu bezmaksas skatu torņi, kā piemēram, Zilie kalni, ir daudz iespaidīgāki.
Taču tur bija daudz cilvēki, kas tāpat kā mēs, baudījām labo laiku un skatu. Blakus arī bija restorāns, kur noteikti var papusdienot.
….
Dodamies tālāk. Bija pienācis pusdienlaiks. Šo vietu, es iesaku katram – “Restauracija Toscana”, adrese – Giżycka 33, 12-250 Orzysz, Polija.
Neapšaubāmi, vienmēr, sāpīgais jautājums, kur ēst. Atkārtošos, cik forši, ka ir mobīlie telefoni ar interneta pieslēgumu. Tur var atrast visu.
Atradām restorānu ar labu vērtējumu un devāmies uz turieni. No skata parasta ēdnīca ceļa malā. Taču, kad iegājām iekšā, izskatījās pēc augstākās klases restorāna. Pilnīgi sajutos nepiemēroti apģērbta. Un pirmais, kas nāca prāta, ka šī laikam būs dārga vieta – tā nebija.
Apsēdāmies āra terasē, saule mūs karsēja, tiešā nozīmē… Pasūtījām maltīti un kokteiļus, lai nosvinētu nākamo dienu Polijā.
Ēdiens bija lielisks. Es personīgi pasūtīju kartupeļu plācenīšus ar baraviku mērci. Porcija bija liela. Katrs šajā restorānā var atrast sev piemērotu ēdienu. Varu vēl piebilst, ka restorāns atradās ceļa malā, taču no šosejas ne trokšņa un smakas. Cenas bija lētākas, kā Latvijā, tas noteikti. Bet cik, nemācēšu teikt.
Vēl kas, pretī restorānam, atradās veikals, kur arī mēs iegriezāmies, nopirkām ēdienus un dzērienus, ko baudīt Polijā un aizvest atpakaļ uz Latviju.
Pieēduši pilnus vēderus, beidzot, devāmies uz savu galamērķi – viesnīcu Mikołajkos – “Apartamenty Portowe”.
Ļoti priecājos, ka vakarā spīdēja saule. Jo iepriekšējā dienā un no rīta nedaudz vēl lija lietus. Varējām uzvilkt savas vasaras drēbes un baudīt kūrortu pilsētā.
Mums bija divi numuriņi, katrs savā mājā, pretējās mājās. Abos numuriņos bija fantastiski skati no augšējiem stāviem. Es noteikti iesaku šo viesnīcu, atradām to caur Booking.com. Numuriņš ar salīdzinošu plašu vannas istabu, viesistabas zonu, virtuvīte. Otrajā stāvā bija divas divguļamās gultas, katra savā istabas galā. Gulēšana bija ļoti ērta.
Tālāk nav daudz ko stāstīt, izbaudījām silto laiku, staigājot pa pilsētu. Šī pilsēta arī atradās ūdens tuvumā. Staigājām gar ūdens krastu, apsēdāmies kafejnīcā, kur baudījām kokteiļus un kopā būšanu.
Bija pienācis laiks vakariņām. Šo vietu noteikti iesaku jebkuram, kas paliek Mikolajos – “Spizarnia Restauracja”. Tāda riktīga ēstuve/kafejnīca, nemāku pat īsti nosaukt. Porcijas mega lielas, cenas lētas, ēdiens tiešām gards. Atmosfēra lieliska. Nu viss, tur bija lielisks! Mēs bijām, es biju sajūsmā par izvēlēto vietu. Vakara noslēgums bija izcils!
Mikolajki
Mikolajki ir kūrortpilsēta Mērgovas apgabalā, Varmijas-Mozūrijas vojevodistē Polijas ziemeļaustrumos. Pilsēta atrodas netālu no Sniardwy, lielākā ezera gan Mazūrijas ezeru apgabalā, gan Polijā.
Vairāk par Mikolajki vari lasīt šeit>>
Dodamies atpakaļ uz Rīgu
Bija pienākusi pēdējā diena, 8. augusts, kad jādodas mājās. Ap plkst. 10:00 devāmies prom. Laiks bija briesmīgs, lija lietus, drēgns, noskaņojums jau tā ne visai labs, jo brīvdienas tuvojas beigām.
Tomēr, sliktais laiks, mūs neapturēja, lai pēdējā dienā apskatītu vēl nedaudz Poliju.
Piestājām pie “Amphitheater Czos lake”, kas principā ir estrāde, kaut kas līdzīgs, Mežaparka estrādei. Tomēr skats iespaidīgāks. Tas viss atrodas kalnā, ar skatu uz ūdeņiem. Bija pastaigu takas, noasfaltētas, bet pa tām mēs negājām. Domāju, ka patīkamākā laikā, to noteikti darītu.
Latvijā jau zināju, ka ļoti vēlos uz Hitlera bunkuriem – “Wolf lair”. Tur arī devāmies. Ieejas biļeta bija 20 zloti. Varēja doties gida pavadībā vai izmantot audio tulku, tas gan par atsevišķu samaksu.
Kam patīk vēsture, noteikti iesaku apmeklē “Wolf lair”.
Wolf lair
“Wolf lair” bija Ādolfa Hitlera pirmais Austrumu frontes militārais štābs Otrajā pasaules karā. Šeit tika sākta operāciju Barbarossa – iebrukums Padomju Savienībā – 1941. gadā.
Tā bija īpaši slepena vieta ar augstu drošību, atradas Mozūrijas mežos. Trīs drošības zonas ieskāva centrālo kompleksu, kurā atradās fīrera bunkurs. Tos apsargāja SS-Begleitkommando des Führers, Reichssicherheitsdienst un Vērmahta bruņotās Führerbegleitbrigade darbinieki. Neskatoties uz drošību, šeit notika visievērojamākais slepkavības mēģinājums pret Hitleru, 1944. gada 20. jūlijā.
Hitlers pirmo reizi ieradās galvenajā mītnē 1941. gada 23. jūnijā.
1944. gada vidū sāka paplašināt un pastiprināt daudzas no sākotnējām ēkām. Darbs nekad netika pabeigts, jo Sarkanā armija strauji virzījās uz priekšu Baltijas ofensīvas laikā 1944. gada beigās. 1945. gada 25. Janvārī kompleksu uzspridzināja un visi pameta 48 stundas pirms padomju spēku ierašanās.
Vairāk par bunkuriem vari lasīt šeit>>
Turpat blakus atradās muzejs “Stowarzyszenie muzeum 303”, kur var apskatīt kara lidmašīnas, mašīnas, kara tehniku, apģērbus utt.
Muzejs bija arī mūsu pēdējā izklaide. Tālāk sekoja garais ceļš mājup.
Diemžēl, nepateikšu kur pusdienojām, to nepiefiksēju, bet vieta arī nebija laba. Tāpēc, pusdienas stāstu šoreiz izlaidīšu.
Kā jau minēju, un, protams, var noprast, mājupceļš bija garšs un nogurdinošs. Tā laikā, apkopoju emocijas un domas par pavadīto laiku.
Atgādināšu, iebraucot Latvijā, ir jāaizpilda Covidpass: https://www.covidpass.lv/
…..
Esmu pateicīga, ka man ir iespēja būt ceļā, vai nu tas ir Latvijā vai ārpus tās. Mūsdienās ir tik viegli kaut kur nokļūt un būt. Man citreiz liekas, ka daudzi to nenovērtē. Iesēdies mašīnā un brauc. Protams, ir nepieciešami līdzekļi benzīnam un ēsanai. Bet kā jau citos stāstos, esmu minējusi, ka nevienmēr ir jāēd restorānos. Citos ceļojumos man ir pilnīgi pieticis ar vietējo veikalu bulciņām un salātiņiem. Paštaisītām maizītēm vai maltītēm naktsmītnēs.
Savā laikā ceļojot ar vecākiem, vispār palikām kempingos ar teltīm vai pļavās. Viss ir iespējams, tik ir jāgrib!
Iespaids par Poliju, kādu to atminējos bērnībā, nebija un nav mainījies – liela un fantastiska valsts. Padomju laiks ir atstājis savus stereotipus par valsti, bet tā ir augusi un attīstījusies. Tajā visi ceļa noasfaltēti, vēl būvē maģistrāles. Skati vienreizēji – kalni, pļavas un ezeri.
Es zinu, es vēl Polijā atgriezīšos, tur ir tik daudz ko redzēt, gribu atkal apskatīt sāls raktuves, peldēties termālajos ūdeņos, pakāpalēt pa kalniem. Aspaktīt arhitektūru utt.
Polijā viens liels mīnuss – tās iedzīvotāji nezina angļu valodu un pat krievu valodu. Sarunāties bija sarežģīti.
Paldies, ka biji ar mani arī šajā ceļojumā.
BŪT CEĻĀ, TAS NOZĪMĒ BŪT KUSTĪBĀ! TIEKAMIES NĀKAMAJĀ STĀSTĀ
Detaļas
- Lietuvas covidpass: https://keleiviams.nvsc.lt/en/form
- Viesnīca Augustow: “Pod Beczką”, adrese – ul. Młynska 11, 16-300 Augustów, Polska
- Vakariņas Augustow: Nadrzeczna 1A, 16-300 Augustów, Polija
- Brauciens ar kuģīti Augustow: Żegluga Pasażerska-Przystań Augustów (kasa na wodzie), 40 zloti, adrese – Mostowa 40, 16-300 Augustów, Polija.
- Skatu torņi: “Lookout – Sniardwy”, adrese – Folwark Luknajno, 11-730 Luknajno, Poland
- Pusdienas pa ceļam uz Mikolajki: “Restauracija Toscana”, adrese – Giżycka 33, 12-250 Orzysz, Polija
- Parkings Mikołajki: 12h, 60 zloti, adrese – Orzyszowa 9, 11-730 Mikolajki, Poland
- Viesnīca Mikołajki: “Apartamenty Portowe”, adrese – plac Wolności 9, 11-730 Mikołajki, Polija)
- Vakariņas Mikołajki: “Spizarnia Restauracja”, adrese – plac Hanlowy 14, 11-730 Mikolajki, Poland)
- “Amphitheater Czos lake”: adrese – Jaszczurcza gora 10, 11-700 Mragowo, Poland
- Hitlera Bunkuri: “Wolf lair”, 20 zloti, adrese- Gierłoż 5, 11-400 Kętrzyn, Polija
- Kara lidmašīnu un tehnikas muzejs: 15 zloti, “Stowarzyszenie muzeum 303”, adrese – Napoleon 35A, 42-165 Napoleon,Poland
- Latvijas covidpass: https://www.covidpass.lv/
