Būt ceļā

Kā es nejauši uzgāju Ziemeļblāzmu

2021. gada 16. oktobrī devos atkal ceļā ar dzīves biedru. Šoreiz uz vietu, kuru nejauši uzgāju kartē. Kā viss notikās un kāpēc tikai tad uzzināju par Ziemeļblāzmu – Ziemeļblāzmas parku, lasi tālāk.

Brīvdienas saucu par savām laimīgajām dienām, jo esmu ceļā. 16. oktobrī atvērām Mobilly aplikāciju, sadaļu – vilcienu biļetes, un meklējām gala mērķi. Iespējams neparasti skan, bet tā var atrasts interesantus, sen aizmirstus un, kā šajā gadījumā, jaunus gala mērķus.

Es biju dzirdējusi par kultūras pili “Ziemeļblāzma”, jo tur vismaz agrāk notika daudz pasākumi. Taču man reāli likās, ka šī vieta atrodas Ventspils, Liepājas pusē, traki ne. Priecājos, ka sāku pētīt, kas labs ir šajā vietā.

Ironisku, bieži vien braucam ar riteni uz Vecmilgrāvja jūru. Un ik pa brīdim noteicu, ka vajadzētu izbraukt arī kādu līkumu pa pašu Vecmilgrāvi.

Dodamies ceļā uz Ziemeļblāzmu jeb Vecmīlgrāvi

Skaidri atceros, ka diena bija apmākusies un diezgan pavēsa. Brīžiem arī pat lija, tāpēc sākām domāt vai tiešām vēlamies kaut kur doties. Labi vien ir, ka bijām ceļā!

Vilciena pietura “Brasa” atrodas dažu soļu attālumā no mūsu mājām, kur arī sākās mūsu nelielais ceļojums. Brauciens līdz Ziemeļblāzmai ir nieka 11 minūtes. Biļešu cena uz doto brīdi ir 86 centi.

No vilciena pieturas “Ziemeļblāzma” līdz pašam parkam, kurā arī atrodas apskates objekti, kā skatu tornis, kultūras pils u.c., ir aptuveni 15 min. ar kājām.

Ziemeļblāzmas parks

Pats parks ir norobežots ar sētu, vietām manījām arī novērošanas kameras. Parks tiešām skaists un sakopts, un iemesls tam tīri skaidrs. Apgajām apkārt visam parkam. Parks nav liels, taču skaistā laikā te noteikti var ilgi un dikti sēdēt. Blakus ir arī ēstuvītes, kur var paķer kādu gardu picu un kafijas vai tējas tasi.

Vienmēr jau nevajag daudz, lai labi pavadītu laiku.

Kultūras pils „Ziemeļblāzma” parka sākotne saistāma ar 1903. gada 30. martu, kad Augusts Dombrovskis Bezalkohola biedrībai „Ziemeļblāzma” dāvina gruntsgabalu un apņemas gādāt par tā apstrādāšanu un labiekārtošanu. Jāpiebilst, ka sākotnēji paredzētā vieta ir kāpu smilšu klajums, kurā nav auglīgas zemes.

Parks šobrīd ir Rīgas pilsētas īpašums un tā platība ir 5 ha. 2003. gadā parks piedzīvoja lielu rekonstrukciju. Parkā ir vairāki vēsturiski objekti un dažādām jaunizveidotām atpūtas zonām. Rekonstrukcijas laikā parkā atjaunota rotonda un sēnīte, kurām par pamatu izmantotas 1906. gadā nodegušās pirmās kultūras pils ēkas kolonnas. Ierīkota vīnstīgu aleja, kas sākotnēji bijusi tādā augstumā, lai tradicionālajos Bērnu svētkos tai cauri varētu izbraukt zirgu pajūgs, kā arī atjaunota mākslīgā grota, izveidots franču stila dārzs ar strūklaku centrā, iekārtots bērnu rotaļu laukums un daudzfunkcionāls atpūtas un sporta laukums. Atjaunots arī senais tējas namiņš ar tornīti, kuru Augusts Dombrovskis savulaik būvējis pēc arhitekta Eižena Laubes projekta (vēlāk tādu pašu Augusts Dombrovskis uzcēlis Saules dārzā Mežaparkā), kā arī restaurēta koka ēka ar kolonnām.

Kultūras pils Ziemeļblāzma

Diemžēl pašā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” mēs nebijām iekšā, tā laika Covid ierobežojumu dēļ. Tā tur var iziet nelielā ekskursijā, liekas arī ir restorāns.

Pirms kultūras pils, šeit bija sabiedriskā ēka, kas tika uzcelta 1904. gadā, tajā darbojās bezalkohola biedrības “Ziemeļblāzma” kultūras nams. 1905. gada revolūcijas laikā 1906. gadā to nodedzināja Krievijas impērijas kazaku karaspēka soda ekspedīcija (t.s. “melnā sotņa”). Pašreizējā ēka celta 1913. gadā, viens no ēkas celtniecības finansētājiem un projekta izstrādātājiem bija rūpnieks un mecenāts, atturības kustības aktīvists Augusts Dombrovskis.

Latvijas PSR laikā ēkā atradās Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils. 2013. gadā ēka atvērta pēc rekonstrukcijas.

Ziemeļblāzmas tornis

Šis bija lielākais tās dienas atklājums. No torņa augšas var pārredzēt lielu daļas Rīgu. Lai tornī tiktu iekšā ir jāpērk biļete, biļeti var iegādāties Informācijas centrā, kas atrodas vienā no parka stūriem. Ieejas biļete maksā tikai 1.50EUR.

Tornis ir 35 metrus augsts, tajā var uzbraukt ar liftu un no tā paveras lielisks skats uz Daugavu, Rīgas jūras līci un “Daugavas vārtiem” – vietu, kur Daugava ietek jūrā.

Diemžēl laikapastākļi nebija mums labvēlīgi, laiks torņa pakājē bija riebīgs – lija un pūta stiprs vējš, kas galīgi nepalīdzēja baudīt visnotaļ iespaidīgo skatu. Zinu, ka šogad būs jāaizbrauc vēl kādu reizi.

Ziemeļblāzmas skatu tornis tika atvērts 2014. gadā. Tornis atrodas uzkalniņā – vietā, kur jau iepriekš atradās ūdenstornis, ko cēla 1904. gadā, kad mecenāts Augusts Dombrovskis baltajās kāpu smiltīs sāka ierīkot Ziemeļblāzmas parku un tam bija nepieciešama apūdeņošana. Arī sākotnējo ūdenstorni izmantoja kā skatu vietu, taču laika gaitā tas vairs netika izmantots ūdensapgādes vajadzībām, kā arī apkārtnē uzceltās daudzstāvu ēkas aizsedza ainavu uz jūru.

Kopā ar Ziemeļblāzmas parka rekonstrukciju tika nolemts veco torni nojaukt uz uzbūvēt jaunu – vēl augstāku torni.

…..

Iepazinušies ar parka teritoriju un tās kultūras objektiem, devāmies nelielā ekskursijā pa Vecmīlgrāvi uz vilciena stacijas pusi.

Šobrīd rakstot stāstu, saprotu, ka Vecmīlgrāvī man vēl daudz ko redzēt un izzināt. Rīgas pilsētas rajons ar vēsturi.

Advertisement
Komentāri

Populārākie Raksti

Uz augšu