Čau, manā pirmajā bloga rakstā par ceļošanu.
Šobrīd, laikam, tādi bloga raksti ir ierasta lieta. Personīgi man patīk un lasu ar lielu aizrautību, kā cilvēki dalās ar saviem piedzīvojumiem, izjūtām un idejām par to kā var ceļot – gan dārgi, gan ekonomiski.
Zinu, ka noteikti daudzi ir bijuši lielākajās Latvijas pilsētās, ārvalstīs, un ne reizi vien.
Mans mērķis ar šo jauno bloga sadaļu, Būt ceļā, ir parādīt to cik vienkārši ir kaut kur nokļūt. Atgādināt par aizmirstām, sen neredzētām vietām. Cik vienkārši ir būt, baudīt un sajust.
Vai esi gatavs ar mani nokļūt Daugavpilī?
Kāpēc tieši Daugavpils?
“No vēsturiskā cietokšņa akmeņiem un lepnā jūgendstila pilsētas centrā, līdz Forštates zemajiem koka namiņiem ar pelēkzilajiem smalki grieztajiem logu aizvirtņiem un ģerānijām uz palodzēm, Daugavpils ir pilsēta ar spēcīgi izteiktu mājas sajūtu, sargātāju sajūtu, kura nāk līdzi visiem, kuri šeit ir dzimuši vai kādu laiku dzīvojuši” /Dzejniece Anna Rancāne/
Laikam jau jāsāk ar to, ka es pati esmu bijusi Daugavpilī tikai 1 reizi, mans dzīvesbiedrs – ne reizi. Latgales puse vispār tāda miglā tīta. Nu tur divu domu nebija, Daugavpils un viss.
Bija piektdienas vakars, 2. aprīlis, tūlīt Lieldienas. Ko varētu darīt un kur? Lai iet Daugavpils! Ātri vēru vaļā Mobilly aplikāciju (starp citu, iesaku visiem izmantot šo aplikāciju, ātri un lētāk, tur var iegādāties daudzu veidu biļetes), skatījos vilciena laikus un cenas, piedāvātais apmierināja.
Nākamais, kur varētu palikt pa nakti? Skatījos TV raidījumu, ja nemaldos “Četri uz koferiem”, kur ceļotāji palika kaut kādā viesnīcā, kas man personīgi patika un palika atmiņā. To viesnīcu ātri atradu, ierakstot google. Pietam, istabiņu cenām bija atlaide – ideāli, cena man apmierināja. Tāpēc baigi neko par citām iespējām īsti nemācēšu teikt. Taču šis viss man aizņēma vien 5 minūtes.
Daugavpils
Daugavpils, Latvijas otrā lielākā pilsēta, atrodas Daugavas upes krastā valsts dienvidaustrumu daļā 232 km. attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta vairākkārt ir mainījusi nosaukumu: Dinaburga (1275 – 1656; 1667 – 1893), Borisogļebova (1656 – 1667), Dvinska (1893-1920), Daugavpils (no 1920.g.).
Pilsētas vēstures pirmsākumi meklējami viduslaikos, kad latvju zemes iekaroja vācu krustneši. Atskaņu hronikā minēts, ka Dinaburgas pili 1275. gadā dibināja Livonijas ordeņa maģistrs Ernsts fon Ratcburgs pie tirdzniecības ceļa, kas atradās uz krievu un poļu zemju robežām. Pils kļuva par svarīgu nocietinājuma punktu, kuram blakus izveidojās tirgotāju apmetne.
Vairāk informācijas meklē šeit
Transports
Privātās automašīnas nav, tāpēc bija jāmeklē citas alternatīvas. Jau dažus gadus atpakaļ atklājām, ka vilciens ir baigi labā lieta, ātri un tajā var ievietot riteni. (Šoreiz gan ceļojām bez tā.)
Vilciens atiet 3. aprīlī, plkst. 13:07 no Rīgas Centrālās stacijas. Ceļā jāpavada 3,30 stundas.
Laiks paskrēja ļoti ātri, arī maskas esamību uz sejas pat nepamanīju. Un bauda braukt publiskajā transportā, ka sēdvietas ir samazinātas, tev nevar neviens blakus apsēsties, ir satriecoša.
Kā arī, Daugavpils dzelzceļa stacija ir pašā centrā, tādēl nokļūt uz daudziem apskates objekties ir viegli.
………
Uz Daugavpili var aizbraukt arī ar autobusu. Vilcienu man liekas ātrāk un labāk, bet katram savs. Vilcienu laiks, īpaši brīvdienās, ir šaurs – rīts, pusdienlaiks un vakars, trīs laiki pa visu dienu. Diezgan saprotami, ja braukšanas attālums ir laikietilpīgs, tāpēc ieteiktu par braukšanu padomāt, jo ja nokavē, var gadīties pavadīt vēl vienu neplānotu dienu pilsētā.
Daugavpils Dzelzceļa stacija
Unikāla ēka. Man ļoti patika. Bija sajūtas, ka atrodos Latvijas Nacionālajā teātrī. Kolonnas, raksti – izcili!
Gala stacija atvērta 1861. gadā. Īpaša rosība stacijā sākās pēc Daugavpils — Vitebskas dzelzceļa izbūves 1866. gadā, kad tā kļuva par abu dzelzceļu apvienoto pasažieru staciju. Ņemot vērā arī Sanktpēterburgas — Varšavas dzelzceļa klātbūtni, Dinaburga kļuva par lielu dzelzceļa mezglu. Tajā pat gadā te tika izbūvētas iespaidīgas ritošā sastāva remontdarbnīcas — vēlākās Latvijas dzelzceļu galvenās darbnīcas, tagad akciju sabiedrība Lokomotīvju remonta rūpnīca. 1919. gadā stacijas oficiālais nosaukums ir Daugavpils I pasažieru. Daugavpils I preču stacija pēc Daugavpils — Vitebskas dzelzceļa izbūves, tika ierīkota viena kilometra attālumā, Indras stacijas virzienā. Otrā pasaules kara gados pilsētai un dzelzceļa mezglam tika nodarīti ievērojami postījumi. Pēc kara stacija tika atjaunota. 1946. gadā stacijas dienesta un uzgaidāmās telpas tika iekārtotas kinoteātrī, bet 1951. gadā uzcelta jauna stacijas ēka – kurā šobrīd arī mēs varam atrasties.
Nakšņošana
Kā sākumā minēju, neveltīju daudz laika naktsmītņu atrašanai. Par viesnīcu “Latgola” biju redzējusi televīzijā, un tās lokācija likās ideāla, lai varētu mierīgi izstaigāt Daugavpils centru. Vienai personā par nakti bija 15 EUR, cena liekas pilnīgi adekvāta. Atradu to booking.com
Par pašu numuriņu nav daudz ko piebilst, jāatceras, ka ir Covida laiks un daudzas lietas vairs nav pieejamas. Numuriņš atradās 7. stāvā ar skatu uz Baznīcu un pilsētu – bija ko vērot un baudīt!
Numuriņā pietrūka tējkanna, lai varētu uztaisīt rīta kafiju un tēju, jo kafejnīca, kas atradās pirmajā stāvā, bija no rīta slēgta un otro reizi ejot, bārmenis kaut kur bija aizgājis. Esmu bijusi daudzās viesnīcās un vienmēr šāda ekstra ir bijusi, lai arī kāda būtu naktsmītne.
Vakariņas un brokastis piedāvāja, taču tās bija atsevišķi jārezervē, ja nemaldos no 11:00 – 21:00. Mēs tās nepasūtījām, jo laiki nesakrita un ēdiens no Mego, kas bija viena ēka ar viesnīcu, likās labāks un, iespējams, lētāks. Blakus bija arī Rimi un Maxima.
Gulēšana bija ļoti labi, iespējams no tā, ka visu dienu biju kustībā vai matracis bija ērts.
Ceļojums var sākties
Iebraucot Daugavpilī, uzreiz devāmies uz viesnīcu, nolikām mantas, nedaudz atpūtāmies un devāmies ceļā.
Ceļojums vairāk vai mazāk notika pa Daugavpils centru. Mums nebija mērķis kaut kur obligāti būt, laiks arī bija relatīvs tajā brīdī.
Nogājām pa galveno centra ielu, kas ļoti līdzinājās Jomas ielai, Jūrmalā. Devāmies ar kājām uz Daugavpils cietoksni, pa ceļam bija ko redzēt: vēsturiskās ēkas, mūri, pauguri, rūpnīcas..
Daugavpils cietoksnis un tā mikrorajons, atradās aptuveni 40 minūšu attālumā no viesnīcas. Vietas, kas apbrīnas vērta. Protams, esošais Marka Rotko mākslas centrs bija slēgts, tāpēc vēl viens liels iemesls atgriezties Daugavpilī.
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, kura platība ir vairāk nekā 150 ha. Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Skatoties no putna lidojuma, cietoksnis atgādina saules, zvaigznes, bruņurupuča vai pat sikspārņa formu. Mūsdienās tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem.
Vairāk informācijas par cietoksni lasīt šeit
Vēlējāmies pamēģināt izbraukt ar tramvaju, diemžēl pēc laikiem netrāpījās retro tramvajs, bet nu sava pieredze bija. Likās interesanti, ka bija kontroliere, pie kuras vajadzēja maksāt par biļeti, par cilvēku bija jāmaksā 0,50 centi, bet tas ir darbadienās un sestdienās; svētdienās un svētku dienās ir lētāk. Pirkusi biļeti pie kontrolieres, biju kaut kad bērnībā kopā ar mammu.
Ar tramvaju devāmies uz Baznīcas kalnu. Baznīca vienmēr ir likusies fenomenāla arhitektūras celtne, un tur tādas blakus bija veselas četras. Trāpījām tieši uz misi, kas norisinājās pie baznīcas ieejas. Viss apkārt izgaismots, tumsā vienmēr ir sava maģija.
Daugavpils Baznīckalns
Baznīckalns, vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami – Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle, Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca un 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams.
Vairāk informācijas šeit
Ar to arī mūsu diena beidzās, devāmies uz savu numuriņu, baudījām ēdienu un gājām gulēt.
Žēl gan, ka covids liedza mums elementāras lietas, piemēram, malkot kafiju vai tēju kādā āra terasē; apskatīt lielveikalus; iegādāties kādu suvenīru vai pat apģērbu, esmu dzirdējusi, ka Daugavpilī ir lētas un labas preces.
Viesnīcā, kurā mēs palikām, 10. stāvā ir restorāns ar skatu uz pilsētu, šis prieks diemžēl mums arī izpalika.
Nākamajā dienā turpinājām apskatīt pilsētu, staigājot krustu šķērsu pa Daugavpils mazajām ieliņām.
Daugavpilī ir gandrīz 200 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un 2 teritoriāli lieli pilsētbūvniecības pieminekļi – Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis. Daugavpils šajā ziņā ir unikāla pilsēta.
Daugavpils ir kultūras mantojuma paradīze. Te ir daudz pilsētbūvniecības objektu, kas ir ļoti vērtīgi un reti kur Eiropā sastopami, daudzas skaistas ēkas, kas tapušas 20. gadsimta sākumā un 19. gadsimta beigās.
Divas fantastiskas dienas, kas ļāva izrauties no ikdienišķās rutīnas Rīgā. Ir superīgi izzināt citu pilsētu. Lai justos, ka esi ceļojumā ārvalstīs, nevajag doties uz citu valsti. Galvenais ar pareizo domu un skatu, doties uz savu galamērķi un viss būs izcili!
Izmaksas:
*Izmaksas ir uz diviem
Nakts mītne: viesnīca Park Hotel “Latgola”, 30 EUR uz vienu nakti.
Vilciena biļetes: turp-atpakaļ 24 EUR.
Tramvajs: turp-atpakaļ 2 EUR.
Ēdiens: individuāli.
Noderīga informācija meklējama arī šeit
Tiekamies nākamajā stāstā!
