Bizness

Startup

Kas ir Startup? Kāpēc varētu teikt, ka tas ir kļuvis par trendu? Ja arī tevi tas interesē, tad uzzini kopā ar mani!

Galvenā ideja, kurai visi piekrīt ir, ka Startup ir jauns uzņēmums, kas tikai sāk attīstīties. Startup parasti ir mazs un sākotnēji to finansē un pārvalda daži dibinātāji vai viena persona. Šie uzņēmumi piedāvā produktu vai pakalpojumu, ko pašlaik nepiedāvā citur tirgū, vai ka dibinātāji uzskata, ka tiek piedāvāti sliktākā veidā.

Tomēr iepriekšējā definīcija ir visai apšaubāma, vismaz citiem, kuriem ir savs viedoklis par Startup. Piemēram Amerikas biznesa žurnālā Forbes ir izteikti vairāki viedokļi par Startup.

Kas ir Startup pēc Forbes domām?

“Startup ir uzņēmums, kas strādā, lai atrisinātu problēmu, kurā risinājums nav skaidrs, un panākumi nav garantēti,” saka Neil Blumenthal, Warby Parker dibinātājs un līdzpriekšsēdētājs.

„Startup ir prāta stāvoklis,” saka Adoras Ceungs, Homejoy, viena no 2013. gada veiksmīgākajām ASV startup vadītājā un izpilddirektore: „Tas ir tad, kad cilvēki pievienojas jūsu uzņēmumam un joprojām pieņemat skaidru lēmumu atteikties no stabilitātes apmaiņā pret solījumu par milzīgu izaugsmi un aizrautību par tūlītēju ietekmi.”

Merriam-Webster uzskata, ka Startup nozīmē „darbību vai darbības uzsākšanas vai kustības gadījumu” vai „jaunā biznesa uzņēmums”. Amerikāņu mantojuma vārdnīca liek domāt, ka tas ir „uzņēmums, kas nesen sācis darbību”. Tajā atrodas kustība – lai tas būtu startup, jums ir jābūt nesen izveidotam veikalam.

Ko par Startup saka latviešu biznesmeņi?

Anna Andersone Froont līdzdibinātāja:


“Galvenā startup atšķirība no citiem uzņēmējdarbības veidiem ir tā, ka startup ir strauji augošs un viegli «paplašināms» (scalable jeb skeilojams) uzņēmums. Mērķis iekarot globālu tirgu, tehnoloģiju iesaiste un investīcijas ir tikai blakusefekti un nepieciešamais, lai īstenotu straujo izaugsmi un paplašināšanos.”

Jekaterina Novicka, SIA “Orients Audit & Finance”:

Lai precīzāk skaidrotu start-up uzņēmumu būtību, salīdzināšu šos uzņēmumus ar klasisko biznesu. Būtiskākais par jaunuzņēmumiem:

  • start-up uzņēmumi parasti risina kādu konkrētu problēmu, piedāvājot preci vai pakalpojumu specifiskai auditorijai. Dažkārt tiek piedāvāts efektīvāks, ātrāks un ērtāks risinājums kādai ilgstošai problēmai;
  • lielākoties jau no pirmās darbības dienas šis uzņēmums darbojas starptautiskā mērogā, līdz ar to tiek risinātas problēmas, kas ir aktuālas dažādās valstīs. Jaunuzņēmumu dibinātāji apzinās, ka, visticamāk, pasaulē jau vairāki citi potenciālie konkurenti meklē risinājumu šai pašai problēmai, tāpēc ir svarīgi jaunus tirgus iekarot iespējami ātri, pirms to ir izdarījis kāds cits;
  • start-up uzņēmumi izvēlas atkārtojamu un globāli piemērojamu darbības modeli. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, šie uzņēmumi īsā laikā, būtiski nepalielinot izmaksas, var uzsākt darbību citos tirgos, atkārtojot vienu un to pašu biznesa modeli;
  • šis pēc būtības ir ļoti riskants biznesa veids, jo, kā liecina pasaules prakse, 9 no 10 jaunuzņēmumiem neizdzīvo. Start-up vidē tā ir norma, ka var nākties piedzīvot vairākus neveiksmīgus mēģinājumus, lai galu galā atrastu savu veiksmes stāstu. Papildu apgrūtinājums: parasti pirmajos 1-2 gados šie uzņēmumi var vispār negūt ienākumus, jo tiek izstrādāti risinājumi, produkti, tie ir jātestē, jāpiesaista pirmās investīcijas, tāpēc šajā laikā dibinātāji parasti dzīvo uz iepriekš izveidotiem uzkrājumiem. Ievērojot iepriekšminēto, jaunuzņēmumiem ir nepieciešami specifiski finansējuma avoti, piemēram, FFF (friends, fools, family – draugi, muļķi un ģimene), pūļa finansējums, biznesa eņģeļu ieguldījums, riska kapitāls, IPO (sākotnējais publiskais piedāvājums biržā);
  • tradicionāli tiek uzskatīts, ka start-up uzņēmums nevar būt vecāks par 5 gadiem (dažādās nozarēs gan šajā ziņā mēdz būt atšķirības – zinātniska uzņēmuma attīstības cikls parasti ir ilgāks nekā, piemēram, informācijas tehnoloģiju nozarē). Šajā periodā jaunuzņēmumam ir jāpiesaista stabils ārējais finansējums vai jāpārtop pelnošā biznesā. Ja tas nav izdevies, visticamāk, bizness nebūs dzīvotspējīgs.

Vai zinājāt?

2017. gada 1. janvārī stājas spēkā Jaunuzņēmumu (Startup) darbības atbalsta likums, kura mērķis ir veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot inovatīvas komercdarbības attīstību un pētniecību privātajā sektorā, kā arī pētniecības komercializāciju.

Plašāk ar to var iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/287272-jaunuznemumu-darbibas-atbalsta-likums

Likumā noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.

Plānots, ka par uzņēmuma dalību valsts atbalsta programmās lems īpaša komisija, kas darbosies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras paspārnē. Jaunais regulējums noteiks šīs komisijas pienākumus un tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī īpaša jaunuzņēmumu reģistra vešanas kārtību. Tāpat likums nosaka jaunuzņēmumu pienākumus un lēmuma pieņemšanas kārtību par uzņēmuma izslēgšanu no atbalsta programmas.

Likumā jaunuzņēmums (starptautiski lietotais apzīmējums angļu valodā startup) definēts kā kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar inovatīvu, mērogojamu biznesa modeļu, produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Galvenā pazīme jaunuzņēmumam noteikta – kvalificēta riska kapitāla investoru vismaz 30 000 eiro ieguldījums tā pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā, tādējādi apliecinot pieteiktās biznesa idejas dzīvotspēju.

Comments

Populārākie Raksti

To Top